2005. gada 29. augustā viesuļvētra ieradās Luiziānā ar vēja ātrumu līdz 55 metriem sekundē, appludinot Ņūorleānu un izpostot Misisipi un Alabamas piekrasti.
Lielākā dabas katastrofa
Galvenais iemesls, kāpēc viesuļvētra "Katrīna" tiek uzskatīta par visu laiku dārgāko viesuļvētru, ir tās nodarīto postījumu apmērs ASV dienvidaustrumos.
"Katrīna" prasīja vairāk nekā 1800 cilvēku dzīvības un radīja ekonomiskos zaudējumus vairāk nekā 200 miljardu dolāru apmērā, padarot to par visdārgāko dabas katastrofu ASV vēsturē.
Ņūorleānā sabruka dambju sistēma, applūdinot ap 80% pilsētas, un daudziem iedzīvotājiem nācās glābties uz jumtiem, gaidot palīdzību no helikopteriem un laivām. Tiek lēsts, ka vētras laikā tika iznīcinātas vai kļuva neapdzīvojamas no 217 000 līdz 300 000 māju.
Vēja ātrums līdz 62 metriem sekundē sasniedza Luiziānas dienvidaustrumus. Vētras uzplūds Misisipi piekrastē sasniedza 7,6–8,5 metrus virs parastā paisuma līmeņa un Luiziānas dienvidaustrumu piekrastē 3 līdz 6,1 metrus virs parastā paisuma līmeņa.
Cilvēku ciešanas un valdības krīze
Tūkstošiem iedzīvotāju meklēja patvērumu "Superdome" stadionā, kas kļuva par simbolu valdības nespējai nodrošināt palīdzību. Cilvēki bija spiesti uzturēties bez pietiekama ūdens, pārtikas un medicīniskās palīdzības.
Televīzijas kanāli pārraidīja dramatiskus kadrus – bērnus uz rokām, plūdu ūdeņos grimstošas mājas un bezpalīdzīgus iedzīvotājus.
Kad sākās viesuļvētra, prezidents Džordžš Bušs atradies atpūtā savā rančo Teksasā, kur viņš bija pavadījis 27 dienas. Kad Bušs beidzot nolēma 31. augustā lidot atpakaļ uz Vašingtonu, viņš pārlidoja Meksikas līča piekrasti.
Baltā nama fotogrāfi nofotografēja viņu skatoties pa "Air Force One" logu, ko daudzi amerikāņi uztvēra kā viņa empātijas trūkumu pret notikušo.
Piecus gadus vēlāk Bušs atzina, ka fotogrāfija lika viņam izskatīties "atsvešinātam un vienaldzīgam", un ka tā bija kļūda.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Attēls krasi atšķīrās no 1965. gada fotogrāfijām, kad cits teksasietis, prezidents Lindons B. Džonsons, lidoja uz Ņūorleānu tūlīt pēc tam, kad to bija piemeklējusi viesuļvētra Betsija. Pēc Betsijas valsts redzēja Džonsonu ielās, sveicinot.
Viesuļvētras katastrofa atklāja arī sociālās nevienlīdzības plaisu – vissmagāk cieta nabadzīgākās un afroamerikāņu kopienas.
Reperis Kanje Vests tolaik televīzijas pārraidē asi paziņoja, ka Bušam nerūp melnādainie cilvēki, un šī frāze kļuva par simbolu ne tikai prezidenta, bet arī valsts politikas kritikai.
11 years ago today, Kanye West called out George W. Bush's efforts during Hurricane Katrina pic.twitter.com/p9GRAE6CLy
"Katrīna" smagi iedragāja prezidenta Džordža Buša reputāciju. Sabiedrībā izskanēja jautājumi par valdības gatavību un spēju reaģēt uz krīzēm. Daudzi atzina, ka katastrofa bija ne tikai dabas, bet arī cilvēku radīta – valdības struktūru vājuma un neefektīvas pārvaldības dēļ.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ko atcerēties pēc 20 gadiem?
Divas desmitgades vēlāk viesuļvētra "Katrīna" joprojām ir brīdinājums par klimata pārmaiņu sekām un nepieciešamību stiprināt infrastruktūru un civilās aizsardzības sistēmas. Daļa piekrastes pilsētu joprojām nav pilnībā atguvušās, bet Ņūorleāna šodien simbolizē gan postu, gan arī izturību.