Apņemšanos par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju 80. gadu beigās parakstīja ASV un PSRS līderi. Par lielākajiem zaudētājiem Trampa ieceres īstenošanas gadījumā tiek saukta Eiropa.
Iespējams, saknes Trampa iecerei par izstāšanos no 20. gadsimta beigu viena no nozīmīgākajiem līgumiem meklējamas šā gada martā. Ziņojumā parlamentam Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par panākumiem jaunu ieroču izstrādē. Raķešu galamērķis datoranimācijā toreiz daudziem atgādināja Floridu, ASV.
"Pēc Trampa loģikas, kurš saprot ļoti līdzīgi kā Vladimirs Putins, ka nekad neviena rīcība nevar palikt bez atbildes parādā, un tad loģika ir tāda, ka uz bruņošanos ir jāiet," uzskata RSU profesors, ārpolitikas eksperts Andris Sprūds.
Un tas nozīmē pārvilkt svītru panākumam, kas tika sasniegts pagājušā gadsimta beigās un bija viens no priekšnoteikumiem, lai izbeigtu Auksto karu. Brīdis, kad divas lielvaras vienojās viena uz otru netēmēt.
Līgums par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju tika parakstīts 1987. gadā starp ASV prezidentu Ronaldu Reiganu un PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu.
Ar to tika plānots samazināt raķetes ar darbības rādiusu no 500 km līdz 1000 km, kā arī no 1000 km līdz 5500 km.
Līguma nosacījumi tika izpildīti četru gadu laikā. PSRS iznīcināja 1752 ballistiskās un spārnotās raķetes. Savukārt ASV – 859.
Citas kodollielvaras, piemēram, Ķīna līgumu nav parakstījušas.
No vienas puses Trampa lēmumu var saprast – situācija, kopš 80. gadu beigām ir mainījusies. Vairs nav divu dominējošo lielvaru. Par raķešu palaišanas draudiem šobrīd vairāk dzirdams no tādām valstīm kā Ziemeļkoreja un Irāna. Tāpēc, ja Tramps drošāku padara ASV, tad pārējo pasauli noteikti nē.
"Pieturoties pie Trampa loģikas, pasaulei nav jādomā par kopējām lietām, katrs ir pats savas laimes kalējs," turpina Sprūds.
Ja no līguma izstājas ASV, automātiski tas attiecas arī uz Krieviju. Šobrīd Kaļiniņgradā izvietotās "Iskander" raķešu rādiuss ir 500 kilometru. Līdz ar līguma laušanu atgrieztos tās, kas sniedzas tālāk.
Ja izejam ārā no vienošanās, tad atgriežamies pie 80. gadu sākuma, kur visa Eiropa tika segta no Krievijas raķešu rādiusa, kādas 400 raķetes bija vērstas uz Eiropu, bija raķetes arī Vācijā, kas savukārt bija vērstas uz Krieviju. Mēs riskējam atgriezties pie Aukstā kara, kur visievainojamākā bija tieši Eiropa.
Vairāk skaidrības par ASV prezidenta mērķu nopietnību varētu ieviest drošības padomnieka Maikla Boltona vizīte Maskavā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
