Donbasa iedzīvotāji TV3 Ziņām: Mēs esam Ukraina, un nekādu Krieviju mums te nevajag

TV3 Ziņas atrodas Donbasā, kur dzīvo 300 000 iedzīvotāju. Šīs teritorijas atdošana krievu okupantiem nozīmētu to, ka viņiem tiktu dotas iespējas nostiprināties labākās pozīcijās un pēc laika iet tālāk.

Gaisa trauksmes Doneckas apgabala lielajās pilsētās ir ikdienas sastāvdaļa. Frontes līnija ir tik tuvu, ka okupantu triecienu draudi šeit ir cauru diennakti. Kramatorskas pilsēta – šī brīža Doneckas apgabala administratīvais centrs – atrodas vien nepilnus 16 kilometrus no krievu iebrucēju armija pozīcijām, blakus esošā Slavjanska – ap 20 kilometru,

Šīs pilsētas nepārtraukti cieš no okupantu uzbrukumiem – krievu armija mērķē uz visu, tādā veidā terorizējot piefrontes pilsētu iedzīvotājus. Bet vietējie šeit kara ēnā dzīvo jau 12. gadu un, par spīti dzīvei kā uz pulvera mucas, turpina strādāt, kopt savas pilsētas, kuras Krievijas armija cenšas pārvērst drupu kalnos.

Jautāta, ko domā par piektdien gaidāmajām Trampa un Putina sarunām un to, ka pastāv iespēja zaudēt Donbasa apgabalu, Družkivkas iedzīvotāja Jekaterina saka: "Slikti, es par to negribu pat dzirdēt. Tās ir manas mājas. Negribas, lai mums piespiež atdot un šo pilsētu vairāk nebūs. Ir ļoti smagi. Visur, kur krievi atnāk, paliek gruveši, un par to ir ļoti bail… Mēs neviens negribam dzīvot zem Krievijas, mēs esam Ukraina."

Kramatorskas iedzīvotāja Valentīna situāciju komentē īsi: "Es nezinu, ko jums pateikt. Izskatās, ka mums neviens neprasīs. Vispār šī ir Ukraina. Pareizi? Šī ir Ukraina!"

Družkivka, Kramatorska, Slavjanska, citas Doneckas apgabala pilsētas un ciemi ir patvērums daudziem, kuru pilsētas Donbasā okupanti ir sagrābuši un noslaucījuši no zemes virsas.

Tatjanas kundze ir no Avdijivkas, viņas pilsēta krievu okupācijā ir jau pusotru gadu. Pati guva ievainojumu, kad okupantu mīna atlidoja viņas nama pagalmā. Par to, ka Ukrainai būtu jāatdod savas zemes iebrucējam, nemaz nevēlas dzirdēt.

"[TV3: Jūsu pilsēta Avdijivka ir nopostīta.] Jā, droši vien, es kopš guvu ievainojumu tā arī mājās vairs neesmu bijusi… Ir smagi, gribas mājās. Ne jau uz Krieviju, bet mīļajā Ukrainā. Cik mums labi Avdijivkā bija, pirms atnāca krievi. Tik labi bija mūsu mīļajā, manā dārgajā Ukrainā. Ziniet, cik ļoti gribas mājās, kaut vai uz gruvešiem pasēdēt. Un tagad saka, lai atdodam vēl kaut ko, Doneckas apgabals ir Ukraina, šī ir mana zeme, es piedzimu Ukrainā un gribu dzīvot Ukrainā. Es pat neko tādu pieļaut negribu. Es gribu dzīvot savā Ukrainā, un lai neviens mūs neaiztiek," teic Tatjana.

Donbasa fronti tur karavīri no visas Ukrainas, arī Maksims, kurš pats ir no Černihivas, bet šeit, Donbasā, savu zemi sargā no 2016. gada.

Karavīri saka, ka krievi neapstāsies, jaunu robežu novilkšana būs tikai laika došana Maskavai – atjaunot spēkus un turpināt šo asiņaino karu.

"Atdot Doneckas apgabalu – tas skan absurdi, un es uzskatu, ka tas nenotiks. Uz to neparakstīsies ne mūsu valdība, ne tauta. To vienkārši nevar pieņemt un atbalstīt. Šī ir mūsu valsts, mūsu zeme, mēs esam tik daudz zaudējuši. Ukraina maksā ļoti augstu cenu, un tā nav nauda, tās ir cilvēku dzīvības. Lai tagad padotos? Neviens tam nepiekritīs," uzsver majors, Ukrainas Bruņoto spēku artilēristu brigādes karavīrs Maksims Potebņa.

"Šī pilsēta ir mana sirds, manas mājas, mans spēks. Stāvam par saviem mīļajiem, jo kurš gan cits, ja ne mēs," pauž Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs, Kramatorskas iedzīvotājs Vitālijs.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute paudis, ka Ukraina un Eiropas Savienība būs iesaistīta pamiera sarunās ar Krieviju. NATO šefs arī izteicies, ka Tramps piektdien pārbaudīs – cik nopietni par pamieru Ukrainā noskaņots ir Putins. Un izskan ziņas, ka Vašingtona cenšas organizēt Trampa, Putina un Zelenska tikšanos.

ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss atzinis, ka viens no lielākajiem šķēršļiem ir Putina atteikšanās sēsties pie sarunu galda ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Baltais nams patlaban cenšas saprast, kad "šie trīs līderi varētu apsēsties un apspriest šī konflikta izbeigšanu". Venss sacīja, ka ASV "centīsies sarunu ceļā rast kādu risinājumu, ar kuru ukraiņi un krievi varētu sadzīvot".