Vieta nav izvēlēta nejauši: kāpēc Tramps un Putins tiksies Aļaskā?

Kā skaidro "Sky News", ASV un Krieviju valstu tuvākajā punktā, proti, Mazo un Lielo Diomida salu, šķir mazāk nekā pieci kilometri. Un ziemas laikā pat iespējams kājām šķērsot aizsalušo Beringa jūras šaurumu.

Un tomēr par Trampa un Putina tikšanās vietu nav izvēlēta kāda no mazajām salām, bet gan Aļaska. Bet ne velti.

Tā līdz pat 1867. gadam bija viena no Krievijas apmetnēm, kura zemi pārdeva ASV par 7,2 miljoniem ASV dolāru. Līdz ar to Aļaska kā samita vieta, visticamāk, izvēlēta simboliski un patiesībā var spēlēt par labu Krievijai.

"Sky News" uzrunātie eksperti pieļauj, ka Putins šī brīža kara kontekstā varētu vilkt paralēles starp Aļaskas pārdošanu un savām prasībām pret Ukrainu.

Vienlaikus Aļaskai ir arī būtiska ekonomiskā loma. Proti, Tramps iepriekš uzstājis uz lielāku kontroli Arktikā, izvirzījis ideju par Grenlandes iegādi un pastiprināt piekļuvi naftai. Attiecīgi, sarunas noturot Aļaskā, ASV līderim tas pavērtu iespēju pievērsties enerģētikas jautājumu pārspriešanai.

Kā zināms, ekonomiskie aspekti pašai Krievijai ir ļoti būtiski. Arī Kremļa padomnieks Jurijs Ušavoks paudis, ka Aļaskā un Arktikā abu valstu ekonomiskās intereses satiekas, radot iespējas plaša mēroga sadarbības projektiem.

Kā nonācām līdz Trampa un Putina tikšanās?

Jāatgādina, ka Tramps vēl tikai savas ASV prezidenta amata kandidatūras laikā solīja karu Ukrainā izbeigt 24 stundu laikā. Tas acīmredzami viņam nav izdevies, un ASV līderis laika gaitā guvis vilšanos Krievijas diktatorā, kurš, kā noprotams, nebūt nevēlas pamieru, bet gan turpina vilkt garumā jebkādas konstruktīvas sarunas par tā iespējamību.

Iepriekšējām Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunām esot neveiksmīgām, Tramps sākotnēji noteica 50 dienu ultimātu izbeigt karu Ukrainā, taču vēlāk to saīsināja uz desmit dienām. Termiņa beigas iestājās 8. augustā, taču karš Ukrainā joprojām turpinās.

Tā vietā 6. augustā Maskavā ieradās ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, kurš Kremlī aizvadīja "ļoti produktīvas" sarunas ar Putinu. Pēc tam arī izskanēja Trampa gatavība tikties ar Putinu, un otrādi.

Sākotnēji arī izskanēja versija, ka pēc ASV un Krievijas līderu divpusējas tikšanās varētu tikt rīkots trīspusējs samits, proti, iesaistot arī Ukrainu un tās prezidentu Volodimiru Zelenski, taču Putins paudis, ka vēl ir tāls ceļš ejams, lai abi varētu sēsties pie viena galda, vēsta BBC.

Zelenskis vienlaikus brīdinājis, ka jebkādas vienošanās bez Ukrainas līdzdalības būs bezjēdzīgas.

Tramps ir vedinājis uz iespējamu teritoriālās maiņas miera vienošanos, saskaņā ar kuru Krievija paturētu Krimu un Donbasu, bet Ukrainai atdotu Hersonas un Zaporižjas reģionus. Maskava un Kijiva gan joprojām stingri turas pie pozīcijām, kurām otra puse nepiekrīt: Ukraina atsakās atdot okupētās teritorijas, bet Krievija pieprasa teritorijas, Ukrainas neitralitāti un tās armijas lieluma ierobežošanu.

Tikmēr ASV viceprezidents Dž. D. Venss norādījis, ka Zelenskis sarunās varētu iesaistīties vēlāk, bet uzsvēris, ka vispirms tieši ASV prezidentam ir jāsēžas pie viena galda ar Putinu.