Drīz sadalīs Eiropas Savienībā ietekmīgākos amatus. Līderos arī Kallasa

Sarunas tradicionāli ir bijušas, kā smalka žonglēšanas prasme –  sadalot augstākos amatus, ir jāņem vērā politiskā piederība, ģeogrāfiskā izcelsme un dzimumu līdzsvars, lai nodrošinātu vislielāko atbalstu.

2019. gadā atlase notika pēc vairāku dienu strīdiem, tostarp visas nakts maratona. Šoreiz lēmums varētu būt vieglāks, prognozē "Politico".

Šķiet, ka šoreiz pēc Eiroparlamenta vēlēšanām vienprātība ir radusies ātrāk, nekā daudzi gaidījuši. Ietekmīgāko amatu "krēsliem" izskan trīs vārdi.

Līdzšinējā Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena amatu varētu saglabāt. Par Eiropadomes priekšsēdētāju varētu kļūt bijušais Portugāles premjerministrs Antonio Kosta, kurš pieder sociāldemokrātu politiskajai saimei. Taču, kā norāda "Financial Times" avoti, viņa pozīcija tomēr nav tik droša kā Leienai.

Savukārt Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas varētu kļūt par ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.

"Politico" iepriekš prognozēja, ka visneskaidrākās pašlaik ir Kajas Kallasas izredzes iegūt kāroto Eiropas galvenās diplomātes amatu.

Vienlaikus "Politico" arī raksta, ka viss vēl var notikt, un pret Kallasa kandidatūru var iebilst tādas valstis kā Slovākija un Ungārija.

Gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tās valstis, kurām ir bijusi maza saskarsme ar Krievijas agresiju, bija skeptiskas par viņas Kallasas izteikti antikremlisko nostāju. Daži no Rietumu līderiem bažījās, ka Kallasa, būdama Eiropas galvenās diplomātes amatā, fokusēsies tikai uz Krieviju un nepienācīgu uzmanību veltīs citiem reģioniem, sevišķi Āfrikai un Tuvajiem Austrumiem. Tomēr šie iebildumi pret Kallasu šobrīd norimuši un patlaban viņa lieliski atbilstu amata pienākumu sarežģītībai, gan ģeogrāfiski, gan politiski, kā arī diplomātiski.