Drona incidents un "Rail Baltica" krīze. Latvijas un Igaunijas valdības aizvadījušas kopīgu sēdi

Igaunijas un Latvijas vadības sarunas notikušas Tartu Universitātes muzejā. Taču tikšanās vērsta ar skatu nākotnē, saka Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals.

Neiztrūkstoši uzmanības centrā — drošība. Cieša sadarbība nepieciešama, lai savas interese labāk aizstāvētu Eiropas Savienībā, NATO un tagad arī "labas gribas koalīcijā", kurā apvienojušies Ukrainas draugi.

"Mūs citas valstis uztver kā Baltijas māsas. Vai mēs to gribam vai negribam, bet tā tas ir. Un tai skaitā Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas valstis ļoti bieži pie mums vēršas ar tādu kopīga redzējuma pieprasījumu," stāsta Latvijas premjere Evika Siliņa (JV).

Sēdē pārrunāts nesenais incidents, kad tepat netālu, Tartu apriņķī, nokrita Ukrainas trieciendrons, ko no kursa bija novirzījusi Krievija. Iespējams, tas šķērsoja arī Latviju, bet izmeklēšana vēl turpinās.

"Tas, ka Krievija dara visu, lai dronus novirzītu citur, tā ir Krievijas vaina. Precīzi, no kurienes tas lidojis, kāda bija trajektorija un kas mums būtu jādara, lai tos labāk pamanītu – par to vēl spiež gan mūsu iekšlietu, gan arī aizsardzības nozares pārstāvji. Mums ir arī ļoti labs kontakts ar Latviju gan operatīvā līmenī, gan politiskā līmenī," pauž Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals.

"Esam iegādājušies gaisa aizsardzības sistēmas no Amerikas Savienotajām Valstīm, ko mēs gaidām. Bet mēs arī esam iegādājušies sensorus. Un mēs strādājam kopā ar ukraiņiem, lai mēs varētu iegūt tādu skaņu sistēmu, kas atpazīst šos dronus, bet tas šobrīd ir procesā," norāda Siliņa.

Otrs nozīmīgs temats ir ekonomiskās attiecības un "Rail Baltica" projekts. Kā uzsver abu valdību vadītāji, joprojām spēkā ir apņemšanās sliedes uzbūvēt līdz 2030. gadam.

"Es vēlos akcentēt, ka Latvija jau labu laiku strādā pie "Rail Baltica" līnijas projektēšanas darbiem Igaunijas virzienā, lai to visu pabeigtu līdz 2030. gadam un virzītos ar būvniecību arī Igaunijas virzienā. "Rail Baltica" projektā, protams, ir svarīgi, lai visas trīs Baltijas valstis iet vienlaikus uz priekšu. Un, lai Igaunijas premjeram, kā tika jokots iepriekšējā mūsu tikšanās laikā Rīgā, nebūtu jāsāk būvēt dzelzceļš Latvijā, esam nodevuši būvniecības vadības uzdevumu mūsu "Latvijas dzelzceļam"," klāsta Siliņa.

Kā stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), kopīgajā sēdē bija iespēja apspriest abu valstu sadarbību, lai cīnītos par ārvalstu investīcijām un eksporta kāpināšanu.

Uz jautājumu, vai šajā ziņā Igaunija un Latvija nav konkurentes, viņš saka: "Konkurenti ir tad, kad mēs runājam par to, kā iekarot Vāciju — viennozīmīgi, kad mēs runājam, kā attīstīties. Bet, lai piesaistītu investīcijas reģionam kopumā no tālākām vietām, kas savādākā veidā uz šejieni neatnāktu, tur mēs esam sabiedrotie."

Bez ievērības nav atstāti arī piezemētāki temati. Panākta vienošanās par Latvijas un Igaunijas mednieku sadarbību, lai ierobežotu mežacūku skaitu un iegrožotu Āfrikas cūku mēra izplatību. Tā uzliesmojums kaimiņvalstī izraisījis spriedzi.

"Latvijā reizēm varbūt joko par igauņu pieticīgajām emocijām. Varbūt, ka igauņi ir mierīgāki par latviešiem. Iespējams, tā arī ir. Taču Igaunijā, piemēram, cūku mēris bija ievērojami emocionālāks temats kā Latvijā. Tā ir viena no lietām, kas patiesībā nepazīst robežas. Mums jāsadarbojas, lai to risinātu. Lai nevienā no valstīm tā nebūtu tik liela problēma. Lai pārtikas un gaļas rūpniecība varētu ar to tikt galā," vērš uzmanību Mihals.

Šādu tradīciju par kopīgu tikšanos no Baltijas valstu valdībām iedibinājusi tikai Latvija un Igaunija.

Šī ir otrā abu valstu valdību kopīgā sēde. Bet pirmā šādā sastāvā, jo iepriekšējā tikšanās notika pirms septiņiem gadiem Rīgā.