"Dronu debesīs ir vairāk nekā putnu." Ieva Vārna stāsta, kā mainījusies situācija Ukrainas frontē
Latvijas goda konsulāts Slovjanskā pēc Krievijas aviobumbas trieciena ir pilnībā iznīcināts, bet pašas Ukrainas frontes tuvumā situācija pēdējo mēnešu laikā kļuvusi krietni sarežģītāka. TV3 raidījumā "900 sekundes" pēc trīs mēnešus ilga darba Ukrainā TV3 žurnāliste Ieva Vārna dalās pieredzētajā un uzsver, ka karā arvien lielāku lomu spēlē droni, bet Krievija piefrontes pilsētās izmanto "izdedzinātas zemes taktiku".
Ieva raidījumā sacīja, ka katrā vizītē Ukrainā redz situācijas pasliktināšanos, īpaši Doneckas apgabalā. "Ar katru reizi, kad dodos tuvāk frontes līnijai, situācija kļūst arvien sarežģītāka un arī žurnālistu darbs kļūst arvien izaicinošāks," viņa norādīja.
Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Krievijas triecienā iznīcināts Latvijas goda konsulāts Slovjanskā. Pēc Ievas teiktā, ēkai trāpījusi 250 kilogramu smaga aviobumba. "Tie bija 250 kilogrami smagas aviobumbas trieciena. Konsulāta ēka, protams, nav atjaunojama," sacīja žurnāliste.
Viņa stāstīja, ka pēc uzbrukuma konsulāta darbinieki vēl vairākas dienas pārmeklējuši gruvešus, cenšoties glābt dokumentus, Latvijas karogus un citas saglabājušās lietas.
Ieva uzsvēra, ka Slovjanskas goda konsulāts ilgstoši bijis nozīmīgs atbalsta punkts Latvijas delegācijām, brīvprātīgajiem un žurnālistiem, kas strādā Donbasā. "Man personīgi tas kalpojis kā maza māju sajūtu saliņa. Šī vieta nodrošināja sadarbību, lai palīdzība no Latvijas nonāktu tur, kur tā visvairāk vajadzīga," viņa teica.
Pašlaik kopā ar organizāciju "Uzņēmēji mieram" tiek vākti līdzekļi, lai Latvijas pārstāvniecību pārceltu uz drošāku Ukrainas reģionu.
Droni pilnībā mainījuši kara realitāti
Pēc žurnālistes novērojumiem, pēdējā gada laikā būtiski mainījusies situācija frontē. Galvenais iemesls ir straujā bezpilota lidaparātu attīstība. "Ja salīdzinām pagājušo vasaru ar šodienu, tās ir divas nesalīdzināmas lietas. Situācija ir kardināli mainījusies," sacīja Ieva.
Viņa skaidroja, ka tā dēvētā "pelēkā zona", kurā pastāv augsts dronu apdraudējums, tagad stiepjas pat 25 līdz 40 kilometru attālumā no frontes līnijas. "Dronu debesīs ir vairāk nekā putnu," viņa raksturoja situāciju pie frontes.
Žurnāliste stāstīja, ka karavīri un arī mediju pārstāvji tagad izmanto dronu detektorus un speciālas ierīces dronu pārtveršanai, tomēr pilnīgu drošību tās negarantē.
Doneckas apgabalā joprojām dzīvo vairāk nekā 120 tūkstoši cilvēku
Neraugoties uz regulārajiem uzbrukumiem, Ukrainas kontrolētajā Doneckas apgabala daļā joprojām dzīvo aptuveni 123 tūkstoši iedzīvotāju.
Lielākā daļa ir gados vecāki cilvēki, taču atsevišķās vietās dzīvo arī ģimenes ar bērniem. "Cilvēki saka, ka viņiem nav kur doties. Tās ir viņu mājas, un viņi nezina, kur citur būtu vajadzīgi," skaidroja Ieva.
Viņa piebilda, ka daudzi jau reiz pametuši savas mājas 2022. gadā, taču pēc uzkrājumu iztērēšanas un grūtībām atrast darbu atgriezušies dzimtajos reģionos.
Krievija izmanto "izdedzinātas zemes taktiku"
Raksturojot situāciju piefrontes pilsētās, Ieva norādīja, ka Krievijas armija arvien vairāk koncentrējas uz pilsētu iznīcināšanu.
"Tā ir tā saucamā izdedzinātas zemes taktika. Nespējot panākt būtiskus izrāvienus frontes līnijā, Krievija vienkārši slauka no zemes virsas pilsētu pēc pilsētas," viņa teica.
Pēc žurnālistes teiktā, īpaši intensīvi tiek izmantotas aviobumbas, kas rada milzīgus postījumus civilajā infrastruktūrā.
Tikmēr Ukrainas bruņotajiem spēkiem viens no galvenajiem uzdevumiem ir noturēt Doneckas apgabalu, kur pašlaik notiek smagākās kaujas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
