Uz saturu

Eiropa cenšas "nodrošināties pret Trampu" NATO nākotnes neskaidrību dēļ

Eiropas valstis arvien aktīvāk meklē veidus, kā stiprināt savu drošību laikā, kad ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumi NATO sabiedrotajiem rada neskaidrību un bažas par Vašingtonas uzticamību. Kā vēsta "Politico", šī tēma dominējusi arī drošības forumā "GLOBSEC" Prāgā.

24. maijā 14:12

Diskusiju centrā nonāca nesenie pretrunīgie signāli no Vašingtonas par ASV karavīru izvietošanu Polijā. Sākotnēji tika atcelta plānotā aptuveni 4000 amerikāņu karavīru nosūtīšana uz Poliju, bet vēlāk Tramps publiski paziņoja par pretēju lēmumu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis centās mazināt spriedzi, notikušo raksturojot kā "komunikācijas pārpratumus". "Iedomājieties, cik apjukuši tagad ir krievi," viņš ironizēja diskusijā ar "Politico".

Vienlaikus diplomāti atzīst, ka haotiskie signāli no Vašingtonas Polijā radījuši nopietnu politisko un psiholoģisko satricinājumu. Kā norāda "Politico", atsaucoties uz ASV diplomātisko ziņojumu, sabiedrotie bijuši pārsteigti par koordinācijas trūkumu.

Arī Čehijas prezidents Petrs Pavels pauda neapmierinātību ar komunikāciju no ASV puses. "Problēma nav tikai karaspēka pārvietošana, bet gan informācijas trūkums," sacīja Pavels, piebilstot, ka agrāk NATO sabiedrotie par šādām izmaiņām tikuši savlaicīgi informēti.

Tikmēr Eiropā aizvien biežāk izskan jautājums, vai NATO dalībvalstīm jāturpina paļauties uz ASV militāro atbalstu vai arī vairāk jāiegulda pašu aizsardzības spēju stiprināšanā.

Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls norādīja, ka Berlīne kopā ar partneriem strādā pie "jaunas un spēcīgas Eiropas aizsardzības kapacitātes", vienlaikus apzinoties, ka Vašingtonas uzmanība arvien vairāk pievēršas Ķīnai un Indo-Klusā okeāna reģionam.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Taču vienotas pieejas Eiropā nav. Daļa valstu uzskata, ka drošības apdraudējuma dēļ nepieciešams turpināt ātri iepirkt amerikāņu bruņojumu.

Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons brīdināja pret pārāk stingru prasību iepirkt tikai Eiropā ražotu militāro tehniku. "Mans galvenais pienākums ir nodrošināt karavīrus ar ieročiem. Dažreiz tie būs Eiropas, dažreiz Amerikas vai citu valstu ražojumi," sacīja Jonsons.

Līdzīgas diskusijas notiek arī Rumānijā. Valsts ārlietu ministre Oana Coju uzsvēra nepieciešamību vienlaikus attīstīt vietējo aizsardzības industriju un saglabāt ciešas attiecības ar ASV. "Mums ir svarīgi radīt darbvietas mājās, bet vienlaikus arī stiprināt sadarbību ar Savienotajām Valstīm," viņa sacīja, piebilstot, ka Rumānija plāno iegādāties ASV militāro aprīkojumu vairāk nekā divu miljardu dolāru vērtībā.

Tiek prognozēts, ka jautājums par Eiropas militāro neatkarību un attiecībām ar Trampa vadīto ASV kļūs par vienu no galvenajām tēmām nākamajā NATO samitā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm