"Eiropa saskaras ar nepārprotamu apdraudējumu": ES līderiem pirmie paziņojumi pirms drošības samita
Nozīmīga diena Eiropai. Briselē tiekas visu 27 Eiropas Savienības (ES) valstu līderi, Eiropadomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas (EK) prezidente. Pavisam noteikti var teikt, ka pienācis pagrieziena punkts Eiropas vēsturē un drošības arhitektūrā. Ar tikšanos Briselē valstis cer meklēt jaunus veidus, lai apgādātu sevi ar ieročiem un aizsardzības spējām pēc gadiem ilgas Krievijas agresijas un Amerikas, kas šķietami uzgriež muguru.
Pirms samita vairāki līderi nākuši klajā ar paziņojumiem, kas liek noprast sarunu gaitu un jautājumus, ko līderiem paredzēts apspriest.
Tātad par būtisko: pirms došanās uz samitu Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas apbruņošana būs viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko plānots apspriest.
Leiena nedēļas sākumā iepazīstināja ar piecu daļu plānu, lai mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai un palīdzētu sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai pēc tam, kad Vašingtona apturēja palīdzības sniegšanu.
Komentāros presei pirms samita Leiena šo brīdi nosauca par būtisku pagrieziena punktu. "Tas ir tik svarīgi, ka mēs esam kopā. Ukraina ir daļa no mūsu Eiropas ģimenes. Eiropa saskaras ar nepārprotamu apdraudējumu, un tāpēc tai ir jāspēj sevi aizsargāt, aizstāvēt," medijiem teica Leiena.
Lasi arī: "Eiropa atrodas vēstures krustcelēs." Tiek ieskicēts grandiozs ES apbruņošanas plāns
Samitā ieradies arī Ukrainas prezidenta Volodimirs Zelenskis. Viņš pateicās Eiropas līderiem par atbalstu.
"Visu šo laiku, arī pagājušajā nedēļā, jūs esat bijuši ar mums. Visu ukraiņu vārdā – mēs to novērtējam. Mēs esam ļoti pateicīgi, ka neesam vieni. Šie nav tikai vārdi, mēs to patiesi jūtam," teica Zelenskis.
Europe faces a clear and present danger.
We must be able to defend ourselves and put Ukraine in a position of strength.
ReArmEurope will boost defence spending, strengthen our defence industrial base and push the private sector to invest ↓ https://t.co/hSQwJ9txzh
— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) March 6, 2025
Latvijas premjerministre Evika Siliņa (JV) ieradusies samitā ar vēstījumu – viņa sagaida ātru rīcību un "patiešām skaidrus lēmumus", raksta "Sky News".
Briselē sākusies ārkārtas Eiropadome. Fokusā – drošība Eiropā un atbalsts Ukrainai.#EUCO pic.twitter.com/84u2pYY62a
— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) March 6, 2025
Siliņa atzinīgi novērtēja priekšlikumus palielināt ES mēroga aizsardzības izdevumus, taču norādīja, ka to palielināšana ir jāveic ātri. "Tā ir laba iespēja Ukrainai iegūt mieru, bet mieru caur spēku," piebilda Siliņa. "Bez spēka nebūs ilgstoša miera."
Tāpat Siliņa uzsvēra, ka Ukrainā notiekošais tieši ietekmē arī Latvijas un pārējās Eiropas drošību.
"Baltijas valstīm tiešām ir jāiet ļoti ātri uz priekšu, jo mēs esam frontes valstis un jau tagad tērējam lielu daļu sava budžeta Eiropas robežas aizsardzībai…, jo mēs esam NATO robeža," teica Siliņa.
Eiropas līderiem ierodoties ārkārtas samitā, Francijas prezidents Emanuels Makrons atkārtoti solīja sākt diskusijas par Eiropas aizsardzību ar kodolieročiem, vienlaikus gan viņš uzsvēra, ka gala lēmums par šo jautājumu paliks Francijas prezidentūras rokās.
Video: Briselē sākas Eiropas līderu samits
"Es gribu ticēt, ka ASV paliks mūsu pusē. Taču mums ir jābūt gataviem arī tad, ja ASV vairs nebūs mūsu pusē," teica Makrons.
Tāpat Francijas prezidents paziņoja, ka pēc jebkāda miera līguma noslēgšanas viņš sasauks to valstu armijas vadītājus, kuras būtu gatavas izvietot karaspēku Ukrainā.
Savukārt, ierodoties Briselē, Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka "Eiropa pārbruņosies ātrāk, gudrāk un efektīvāk nekā Krievija."
Viņš norādīja, ka ASV tagad ir "prasīgāks partneris", bet šai aliansei starp Ameriku un Eiropu ir jābūt "absolūtai prioritātei."
Tikmēr Lietuvas prezidents Gitans Nausēda izteicās, ka būtu "bezatbildīgi tērēt šo laiku".
"Mums ir jāmeklē iespējas, ko darīt, īstenot lēmumus, jo pretējā gadījumā vēsture mūs sodīs un mēs maksāsim ļoti augstu cenu par šo nespēju pieņemt lēmumus. Diemžēl tas ilgst pārāk ilgi, mūsu nespēja pieņemt lēmumus, un tagad ir pienācis laiks, nevis rīt vai parīt, bet tagad," teica Nausēda.
Viņš rosina noteikt provizorisku datumu, kad Ukraina varētu pievienoties ES – 2030. gada 31. janvārī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
