Eiropai nepietiek ar diviem gadiem, lai Krievijai parādītu vidējo pirkstu

Nekur tālu nav jāskatās, lai gūtu iespaidu par to, cik kūtra ir Eiropa vidējā pirksta rādīšanā Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam. Latvija jau no kara pirmās dienas bijusi viena no lielākajiem Ukrainas atbalstītājiem, taču politiskajā dienaskārtībā ir neviens vien strīdus ābols.

Piemēram, Krievijas graudi pēdējo mēnešu laikā bijis viens no skaļāk apspriestajiem jautājumiem valstī. Pirmās skaļās runas, ka Latvija varētu aicināt Eiropas Savienību (ES) aizliegt lielvalsts graudu importu, izskanēja pērnā decembra sākumā. Par šādu varbūtību TV3 raidījumam "900 sekundes" paziņoja premjerministre Evika Siliņa (JV).

Kamēr ES nostāja aizvien šajā ziņā ir neskaidra, Latvija uzsāka diskusijas. Premjere sākotnēji iestājās par to, ka Latvijai vienai nav jēgas aizliegt Krievijas graudu importu, tostarp kā iemeslu minot – tie tāpat mūsu valstī var pēcāk nonākt no citām dalībvalstīm. Taču pret Siliņas domu gājienu iestājās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, un galu galā vienprātību par aizliegumu izdevās panākt vispirms valdībā un pēc tam arī Saeimā.

Pērn Latvijā no Krievijas importēja par teju 60% vairāk graudaugu nekā 2022. gadā

Tiesa, galēja lēmuma pieņemšana prasīja nepilnus trīs mēnešus. Un nepieciešamas vēl divas nedēļas, lai lēmums stātos spēkā. Zemkopības ministrija nule kā nākusi klajā ar savu piedāvājumu sarakstam ar aizliegtajām Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības precēm, bet arī par to vēl valdība tikai lems.

Krievija un Latvija – "pudeles brāļi"

Kamēr graudu sakarā esam nonākuši līdz nosacīti laimīgām beigām, šis solis nav ne tuvu pilnīgu attiecību izbeigšanai ar Krieviju, ar kuru, kā rādās, Latvija ir "pudeles brāļi". Proti, janvāra sākumā Kremļa propagandas aģentūra "Ria Novosti" ziņoja, ka Latvija un arī Lietuva alus eksportā uz Krieviju apsteigušas alus lielvalstis Beļģiju un Čehiju.

Braļukas lietuvieši pērnajā gadā alus piegādes uz Krieviju palielinājusi 1,9 reizes, salīdzinot ar 2022. gadu, un apjomu ziņā ir otrajā vietā eksportētāju vidū. Tālu neatpaliek Latvija, kas ierindojas trešajā vietā un pērn savu alus eksportu uz Krieviju spējusi palielināt pat teju četras reizes.

Tas gan nav viss – kopā ar brāļiem lietuviešiem uz Krieviju masveidā arī eksportējam viskiju. Saskaņā ar "Ria Novosti" publicētajiem datiem 2023. gadā Latvija bija lielākā viskija eksportētāja uz lielvalsti. Aģentūra raksta, ka no 2023. gada janvāra līdz septembrim Krievija importēja viskiju par gandrīz 244 miljoniem eiro, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā.

Lielākā daļa nāca no Latvijas, kas, pēc propagandistu "Ria Novosti" teiktā, nosūtīja produktus 177,4 miljonu eiro vērtībā, kam seko Lietuva ar 26,9 miljoniem eiro.

Latvijas eksporta apjoms uz Krieviju 2023. gadā bija vairāk nekā 1,1 miljards eiro. Vairāk nekā pusi no visa Latvijas eksporta uz Krieviju veidoja dzērieni, stiprie alkoholiskie dzērieni un etiķis. Latvija apsteigusi arī Itāliju vīna eksportā uz Krieviju. Latvija nosūtīja Krievijai vīnu 73 miljonu eiro vērtībā, savukārt Itālija – 68 miljonu eiro vērtībā.

Alkohols gan nav vienīgais, ar ko turpinām apgādāt Krieviju. Uz agresorvalsti aizvien eksportējam arī pārtiku, ķīmisko rūpniecību (pamatā farmāciju un kosmētiku), tekstilizstrādājumus, dažādus mehānismus un elektriskās iekārtas, kā arī plastmasas un gumijas izstrādājumus, kur liela loma ir pneimatiskajām riepām. Teju 150 uzņēmumu, kas turpina lutināt Krieviju, saraksts pieejams publiski.

Šajā sakarā arī jāpiebilst, ka Latvijas nauda no vairāku komersantu puses turpina plūst uz Krieviju un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) šādiem maksājumiem iespējams arī saņemt nodokļu "atlaides". Pret šādu praksi gan iestājies fonds "Uzņēmēji mieram", kuru iniciatīva piemērot 90% ieturējuma nodokli visiem maksājumiem uz tā sauktajā ofšoru sarakstā iekļauto agresorvalsti, kā arī aizliegt VID dot atļaujas šādu nodokli nepiemērot, janvāra izskaņā nonāca Saeimā. Diskusijas šajā jautājumā turpinās.

Okupantu armiju apgādājam, bet atbalstu Ukrainai kavējam

Taisnības labad jāteic, ka Latvija nav vienīgā, kas nespēj pilnībā pateikt ardievas "lielajam brālim". Tādi uzņēmumi ir daudzviet Rietumos, un daži apzināti vai neapzināti pat Krievijai palīdz virzīties pretim tās mērķiem Ukrainā.

Ja, piemēram, alkohola eksportā uz Krieviju vēl var mēģināt saredzēt kādu ieguvumu, proti, apreibušus krievu okupantus būs vieglāk likvidēt, tad grūti saprast, kāpēc uz lielvalsti no Eiropas un ASV uzņēmumiem tiek sūtītas militārās detaļas vai pat gatavs bruņojums.

Piemēram, Itālijas vadošie ieroču ražotāji "Beretta" un "CD Europe S.R.L." turpina Krievijai piegādāt snaiperu šautenes, pistoles un munīciju šiem ieročiem, konstatēts izdevumu "The Insider" un "IrpiMedia" pētījumā. Holdingā "Beretta" ietilpstošā Somijas zīmola "Tikka" snaiperu šautenes "Hunter" Krievijas karavīri izmanto frontē Ukrainā.

Savukārt Vācijas izdevums "Correctiv" pērnajā novembrī ziņoja, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā uz Krieviju importēti gandrīz 7300 Rietumu ražotāju šaujamieroču, arī vairāki simti snaiperu šauteņu, un astoņi miljoni patronu. To vidū ir amerikāņu "Smith & Wesson","Barrett Firearms" un "Desert Tech", austriešu "Glock" un "Steyr Arms", kā arī vācu uzņēmumi "Merkel Jagd- und Sport Waffen GmbH", "Nammo Schönebeck", RWS, "Ruag Ammotech", "Blaser" un citi.

Tāpat pētnieciskais projekts "Sistema" noskaidrojis, ka Francijas, Vācijas, ASV un vairāku citu NATO valstu uzņēmumi turpina piegādāt Krievijai rezerves daļas un detaļas lidaparātu izstrādei un ražošanai. Piegāžu kopējā vērtība pārsniedz astoņus miljonus dolāru.

Detaļas no šīm piegādēm, jo īpaši elektriskās piedziņas datorkontrolieri, navigācijas iekārtas un automātisko sistēmu moduļi (reljefa kontrole, transponderi), varētu būt izmantoti "Su-30" un citu Krievijas militāro lidmašīnu būvēšanā un remontā.

Tikmēr no Ukrainas sabiedroto virzienā turpina nākt lūgumi pēc artilērijas, kuru iztrūkums jau sasniedzis kritisko robežu. Krievijas okupantu militārās spējas ir apjomīgākas, un tā var katru dienu frontē izlietot vismaz trīsreiz vairāk uguns līdzekļu nekā ukraiņu aizstāvji.

ES un ASV dzird Ukrainu, taču nespēj nodrošināt nekavējošu atbalstu. Jā, ukraiņi tiks pie miljona artilērijas šāviņu, bet tos solīts piegādāt vien martā vai aprīlī. Kara apstākļos tas ir pārāk ilgs laiks, kas var maksāt ļoti dārgi. Rietumu kavēšanās un neizlēmības cenu nupat varējām redzēt Avdijivkā – ukraiņi ilgstoši cīnījās par pilsētu, taču galu galā bija spiesti to uz laiku atdot okupantiem.

Ukraiņu karavīrs: Tas laiks, ko Rietumu partneri velta, lai vienotos, maksā ļoti augstu cenu mūsu cilvēkiem

Lai līdzīgu likteni nepiedzīvotu citas Ukrainas teritorijas, ukraiņu karavīri pieejamajiem resursiem pieiet radoši, piemēram, ziedojumos saņemtos džipus pielāgo kaujas vajadzībām, tiem virsū uzmontējot reaktīvās raķešu palaišanas sistēmas iekārtas.

Finansiālais atbalsts būs, bet uz cik ilgu?

Februāra sākumā ES līderi pēc kārtējās vairāk nekā divu mēnešu ilgās vilcināšanās vienbalsīgi lēma par atbalstu Kijivai – tai novirzīs 50 miljardus eiro finansiālo palīdzību. Pirmo tās daļu Ukraina saņems jau martā, jo tai draud 29 miljardu budžeta deficīts, kas ietekmētu miljoniem ukraiņu. Līdz ar to šī ES vienošanās nodrošinās Ukrainas finanšu stabilitāti tuvākajiem četriem gadiem.

Ukraina gaida arī ziņas no ASV, vai Kongresam izdosies lemt par labu 60 miljardu ASV dolāru novirzīšanai militārajai palīdzībai. Vadošie republikāņu kongresmeņi gan signalizējuši, ka likumprojektu netaisās atbalstīt.

ASV prezidents Džo Baidens tikmēr paudis pārliecību, ka Kongress pieņems Ukrainai pozitīvu lēmumu. Uzsverot atbalsta nepieciešamību, viņš kā piemēru piesauca krievu okupantiem zaudēto Avdijivku, norādot – Kongresa bezdarbības dēļ Ukrainas munīcijas krājumi turpina sarukt.

Tiesa, kamēr Baltajā namā vēl mitinās Baidens, Ukraina var justies salīdzinoši droši. Taču arvien pieaugošas bažas raisa strauji tuvojošās ASV prezidenta vēlēšanas novembrī, kurās cer kandidēt un līdz ar to atgriezties Valstu galvas krēslā arī bijušais prezidents Donalds Tramps. Viņa pēdējo nedēļu izteikumi bijuši visai skaudri un nevien Ukrainas, bet arī NATO nākotnei met zināmu ēnu.

Drošas prognozes par to, kāds būs ASV prezidenta vēlēšanu rezultāts un to sekas, izteikt nav iespējams, taču vairāki eksperti arvien biežāk aicina esošās NATO dalībvalstis neturpināt tik ļoti paļauties uz ASV, bet gan ar jaunu duku ķerties klāt savu aizsardzības spēju audzēšanai.

Vēl jāpiebilst, ka gan sabiedroto, gan vienkārši iedzīvotāju vidū šobrīd jūtams īpašs nogurums no kara Ukrainā. Par to liecina ziedotāju atsaucības ievērojamais kritums – sarukusi gan privātpersonu sniegtā palīdzība, gan uzņēmēji vairs nespēj rast tik plašas iespējas. Šajā sakarā beidrība "Tavi draugi" atgādina, ka Ukrainas aizstāvjiem svarīgs ir arī šķietami mazs atbalsts, līdz ar to, ja ir iespējams, labāk ziedot mazākos apjomos, bet regulāri, nevis lielos un attiecīgi retāk.