Eiroparlamentā atdzimst un tikpat ātri nomirst ideja par kopīgiem Eiropas vēlēšanu sarakstiem
Maijā gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās Latvijas vēlētāji varēs izvēlēties starp sev jau vairāk vai mazāk zināmiem Latvijas politiķu uzvārdiem. Taču ik pa brīdim uzvirmo debates – vai nebūtu labāk, ja visās valstīs vēlētu par vieniem un tiem pašiem sarakstiem. Mazām valstīm kā Latvijai tas gan varētu būt visnotaļ neizdevīgi.
Ideja par transnacionāliem vēlēšanu sarakstiem Eiroparlamenta vēlēšanās nav jauna. Jau pirms vairāk nekā desmit gadiem ar to klajā nāca kāds liberāļu deputāts no Lielbritānijas.
Šobrīd katra partija Eiroparlamenta vēlēšanām veido pati savu sarakstu, bet transnacionāla pieeja nozīmētu, ka tās deleģē kandidātus kādam kopīgam Eiropas sarakstam. Tādējādi par šiem cilvēkiem balsotu ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Mazām valstīm gan šāda pieeja, visticamāk, nebūtu izdevīga.
Šādi saraksti dotu lielāku varu Eiroparlamenta partiju grupām kā Eiropas Tautas partija, kuras sarakstam savus kandidātus varētu pieteikt "Vienotība" vai Sociālistu un demokrātu alianse, kuras biedre ir "Saskaņa". Tādēļ iecere par šādu jaunievedumu parlamentā izskan gana regulāri.
"Šāda iniciatīva bija nākusi pagājušā gada ziemā, kad bija vēl vairāk nekā gads līdz vēlēšanām, tā tika noraidīta, bet arī šodienas balsojumā par iespējamu izmaiņu ieteikumiem turpmāk Eiropas līgumos ir šie priekšlikumi atkal par transnacionālajiem sarakstiem," skaidro Eiroparlamenta deputāts Kārlis Šadurskis (V).
Tie bija iekļauti parlamenta izvērtējumā par to, kā labāk ļaut Eiropas pilsoņiem īstenot savas politiskās tiesības. Latvijas eirodeputāti gan uzsver, – praksē šāda ideja būtu izdevīga galvenokārt Eiropas lielvalstīm un to pilsoņiem.
"Šādi starpvalstu saraksti, kur acīmredzot pirmajās pozīcijās nebūtu Latvijas pilsoņi, bet daži labi Latvijā atpazīstami pilsoņi ap desmitajām, padsmitajām vietām, kas varētu būt pievilcīgi lielajām valstīm sazvejot dažas papildu balsis un papildu mandātus EP," uzskata Šadurskis.
"Es domāju, ka šī ir absolūti iznīcināma lieta jebkurā līmenī politiskā ziņā. Jo tas īstenībā var sagraut Eiropu, nevis palīdzēt veidot kaut kādu federālu modeli, kurš īstenībā būs pret vairums cilvēku interesēm," norāda NA eiroparlamentārietis Roberts Zīle.
Šim viedoklim pievienojas pat to politisko grupu pārstāvji, kuriem lielākajā daļā gadījumu ir radikāli pretējs viedoklis pārējo Latvijas politiķu paustajam.
"Ja tiks veidoti saraksti no visas Eiropas, tad, protams, vislielākā iespēja tikt ievēlētiem ir tiem kandidātiem, kuri nāk no lielām valstīm, kuri ir labi pazīstami Eiropas mērogā. Runājot par Latvijas politiķiem, nu varbūt, varbūt Valdis Dombrovskis varētu kandidēt kā vienīgais," domā Eiroparlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs (LKS).
Beigu beigās, līdz balsojumam šī ierosme nemaz nenonāca – tā no galīgā dokumenta vienkārši tika izsvītrota.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
