Eiropas līderi bažīgi – vai beigu beigās Putins sarunās ar Trampu nepanāks savu?
Pēc Vašingtonas-Maskavas vakardienas sarunām un pēc Trampa administrācijas pārstāvju pēdējiem izteikumiem par ASV atkāpšanos no Eiropas no līderiem diplomātiskā formā izskan bažas par to, vai beigu beigās Putins sarunās ar Trampu nepanāks savu galveno mērķi – faktisku Ukrainas kapitulāciju un zaļo gaismu vēl tālākai ekspansijai Eiropā. Ukrainas prezidents jau paziņojis, ka nepieņems nekādas vienošanās, kas būs noslēgtas bez Kijivas dalības.
Vispirms Donalda Trampa jaunieceltais aizsardzības ministrs Pīts Hegsets vakar NATO sabiedrotajiem Briselē, pēc būtības, paziņoja, ka ASV atkāpjas no savas Eiropas drošības balsta lomas. Proti, Krievijas sāktais karš Ukrainā vairs nav Amerikas problēma un Eiropai ir laiks uzņemties pilnu iniciatīvu. Pēc tam pats Tramps pārsteidza ar ziņu, ka telefoniski 90 minūšu ilgā sarunā sazinājies vispirms ar Kremļa diktatoru Putinu un tikai tad ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
"Ar prezidentu Putinu es lielākoties sarunāšos pa tālruni. Un visbeidzot mēs ceram, ka tiksimies. Patiesībā mēs sagaidām, ka viņš ieradīsies šeit un es došos uz turieni. Mēs, visticamāk, pirmo reizi tiksimies Saūda Arābijā, lai redzētu, vai mēs varam kaut ko panākt. Bet mēs vēlamies izbeigt šo karu. Šis karš ir katastrofa. Tas ir patiešām asiņains, briesmīgs karš."
Trampa spiediens "panākt mieru" ir licis noprast, ka viņš varētu gribēt piespiest Kijivai pieņem arī realitāti par tās iespējamo zaudējumu iepretim agresoram. Taču, neraugoties uz Zelenska sākotnēji pausto, ka ar Trampu viņš aizvadījis jēgpilnu sarunu, viņš atzinis, ka nekādas sarunas par mieru Ukrainā, kurās nav pašas Ukrainas, netiks pieņemtas.
"Mūsu prioritāte ir Ukrainas un ASV tikšanās, tikai pēc tās, kad būs izstrādāts plāns, kā apturēt Putinu, būs godīgi runāt ar krieviem. Un tas mums ir ļoti svarīgi, mēs par to vēl neesam neko dzirdējuši. Mēs saņemam signālus no Eiropas, un viņi zina manu attieksmi. Es uzskatu, ka Eiropai arī ir jābūt pie sarunu galda, jo mēs esam daļa Eiropas un būsim Eiropas Savienības locekļi. Mums tas ir svarīgi, viņi mums ir ļoti palīdzējuši."
Ar Zelenski līdzīga nostāja, izņemot Krievijai lojālos Eiropas partnerus, ir arī NATO aliansē un vairumā kara plosītās valsts Rietumu sabiedroto vidū.
"Jebkurai norunai būs nepieciešama arī Ukrainas un Eiropas dalība, un ir skaidrs, ka arī piekāpšanās vienmēr cietīs neveiksmi. Tāpēc Ukraina turpinās pretoties un Eiropa turpinās atbalstīt Ukrainu. Tas ir pilnīgi skaidrs."
"Un neaizmirsīsim, ka Krievija joprojām ir drauds arī ārpus Ukrainas. Tāpēc mans vēstījums šajās diskusijās būs šāds: nav iespējamas sarunas par Ukrainu bez Ukrainas. Un Ukrainas balsij ir jābūt visu sarunu centrā. "
"Diemžēl Trampa administrācija jau ir publiski piekritusi Putinam, pirms sarunas vēl ir sākušās. Manuprāt, būtu bijis labāk runāt par Ukrainas iespējamo dalību NATO vai valsts teritorijas zaudēšanu tikai pie sarunu galda, nevis iepriekš to noņemot no sarunu galda."
Trampa sarunu ar Kremļa diktatoru asi vērtējis arī viņa bijušais padomnieks Džons Boltons, kas neskopojās ar kritiku, norādot, ka "ar šīm un citām piekāpšanās iespējām, vēl pirms sarunas ir sākušās, Tramps faktiski ir padevies Putinam Ukrainas jautājumā." Un dzīres Kremlī nudien ir jūtamas.
"Tieši tā vajadzētu runāt ar Krieviju. Iespējams, tāpēc daudzi Rietumos, sākot ar Eiropas Savienības līderiem, bija pārsteigti, kad notika normāla, elementāra saruna starp diviem labi audzinātiem, pieklājīgiem cilvēkiem."
Jau rīt Vācijā sāksies Minhenes drošības konferencei, un jau ir skaidrs, ka visas acis tur būs pievērstas Eiropas reakcijai. Taču šobrīd jau ir skaidrs viens – ja Trampa virzība uz priekšu tiks īstenota, tad Ukrainai tas nozīmētu piespiest noslēgt vienošanos, ko tā nekad nav vēlējusies, proti, ar Putina nosacījumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
