Eiropas līderi brīdina par plašāku karu ar Krieviju, bet cik reāli ir šie draudi?

Februārī Dānijas izlūkdienests paziņoja, ka Krievija sevi uzskata par konfliktā esošu ar Rietumiem un gatavojas karam ar NATO. Jūnijā Vācijas bruņoto spēku komandieris norādīja, ka uzbrukums varētu notikt četru gadu laikā, bet novembrī viņa vārdus atkārtoja arī Polijas militārā vadība.

Savukārt tikai divas dienas pirms tam Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss sacīja: "Daži militārie vēsturnieki pat uzskata, ka mums jau ir bijusi pēdējā miera vasara."

Visbiežāk šādus brīdinājumus publiski paudis tieši NATO vadītājs Rute. Janvārī viņš mudināja dalībvalstis palielināt aizsardzības izdevumus, ironiski piebilstot, ka pretējā gadījumā nāksies "apgūt krievu valodu". Savukārt jūnijā Rute pieļāva, ka Krievijas uzbrukums Eiropai varētu tikt saskaņots ar Ķīnas rīcību Taivānā.

Skeptiķi aicina nepārspīlēt

Tomēr ne visi eksperti piekrīt šim drūmajam skatījumam. Bijusī Lielbritānijas militārā atašeja Maskavā un Kijivā Džona Formena ieskatā, nav pierādījumu, ka Krievija šobrīd būtu gatava vai vēlētos uzbrukt NATO. "Es neredzu nekādas pazīmes, ka Krievija spētu vai gribētu uzbrukt NATO," viņš sacīja "Radio Free Europe/ Radio Liberty" (RFE/RL).

Viņš piebilda, ka Krievijas draudu tēma var tikt izmantota arī politisku mērķu dēļ, piemēram, lai mudinātu NATO valstis palielināt aizsardzības budžetus vai izvietot vairāk alianses spēku Austrumeiropā.

Līdzīgās domās ir arī Somijas Starptautisko attiecību institūta pētnieks Tēmu Tammiko, kurš norādīja, ka Krievija šobrīd neizskatās "gatava un spējīga uzbrukt NATO". Tomēr viņš uzsvēra, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina vara ir balstīta uz ārēja apdraudējuma naratīvu: "Ilgtermiņā kāda veida militāra provokācija ir iespējama, īpaši, ja karš Ukrainā tiks iesaldēts," viņš sacīja RFE/RL.

Iespējamais mērķis – Baltija?

Eiropas Ārpolitikas padomes (ECFR) 18. decembrī publiskotajā ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta Igaunijai kā iespējamam mērķim, lai pārbaudītu NATO un ASV gatavību aizstāvēt savus sabiedrotos. "Eiropā šīs bažas balstās dziļākās bailēs, ka ASV valdība varētu samazināt savu klātbūtni Eiropas aizsardzībā," norādīts ziņojumā.

Dokumentā Igaunija raksturota kā "maza, plakana un ievainojama" un atgādināts, ka 2016. gadā izspēlētā kara simulācijā Krievijas spēki spētu ieņemt Tallinu 60 stundu laikā.

Vienlaikus ECFR uzsver, ka pēc kara Ukrainā Krievijai būtu nepieciešami 5–10 gadi, lai atjaunotu spējas šādam uzbrukumam – būtiski ilgāk, nekā minējuši Rute un vairāki Eiropas politiķi.

ASV – piesardzīgāka retorika

Zīmīgi, ka ASV amatpersonas līdz šim nav atkārtojušas Eiropas līderu publiskos brīdinājumus. Nesen publiskotajā ASV Nacionālās drošības stratēģijā secināts, ka Eiropas sabiedrotajiem ir ievērojams militārais pārsvars pār Krieviju, izņemot kodolieročus.

Tikmēr Kremļa pārstāvji Eiropas līderu paziņojumus nodēvējuši par "kara kurināšanu". Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs decembrī paziņoja: "Krievija neīsteno militāros mērķus, kas tai tiek piedēvēti."

Tomēr Rietumos šādiem solījumiem ir maz ticības – Krievija jau iepriekš ir pārkāpusi starptautiskas saistības, tostarp 1994. gada Budapeštas memorandu par Ukrainas drošību.

Drošības domnīcas RUSI eksperte Elizabete Brova uzsver, ka gala lēmums jebkurā gadījumā būtu atkarīgs no viena cilvēka: "Tā kā Krievija nav demokrātija, viss būtībā ir atkarīgs no Vladimira Putina lēmuma. Tieši tāpēc Eiropas militārie līderi saka – mums jābūt gataviem tam, kas var notikt rīt, pēc pieciem gadiem vai nekad."