Eiropas Parlaments atbalsta "Brexit" sarunu nākamās fāzes sākšanu
Pēc pusgadu ilga strupceļa Eiropas Savienība (ES) pagājušonedēļ beidzot paziņoja, ka sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no savienības ir panākts pietiekams progress, lai pārietu pie nākamās fāzes.
Jebkāda vienošanās beigu beigās būs jāapstiprina Eiropas Parlamentam (EP), un tas trešdien, 13. decembrī, deva savu piekrišanu sarunu turpinājumam.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Lielbritānijas izstāšanās sarunas ilgi nekustēja no vietas, jo Apvienotās Karalistes politiķi stūrgalvīgi atteicās atzīt virkni lietu, kuras Eiropai šķita pašsaprotamas. Tagad viņi ir piekāpušies, un, kā norāda daži eiroparlamentārieši, piekāpušies tik ļoti, ka nav pat īsti vairs skaidrs, kas mainīsies pēc bēdīgi slavenā "Brexit".
Tas ir, britiem būs jāmaksā pēc dažām aplēsēm pat 55 miljardus eiro liels šķiršanās rēķins Eiropai. Un Anglijā dzīvojošos eiropiešus, tostarp desmitiem tūkstošus latviešu, nevarēs tā vienkārši no turienes patriekt – vēl vismaz astoņus gadus viņus sargās Eiropas tiesas jurisdikcija. Apmaiņā briti saņems vairākus gadus ilgu pārejas periodu, lai, aizveroties Eiropas tirgiem, Lielbritānijas ekonomika nenogāztos kā no klints.
Krišjānis KariņšEP deputāts (Vienotība)Šobrīd iznāk tā, ka ES ir panākusi praktiski visu. Lielbritānijai, es neredzu, kur tas labums ir, jo Lielbritānijai, ja viņi paliks vienotā tirgū, tas nozīmē, – viņiem jāpakļaujas visiem mūsu likumiem, bet viņi vairs nebūs līdznoteicēji, kādi tie likumi būs. Pilnīgi nesaprotama pozīcija, bet nu tā viņi ir nobalsojuši, un tā nu tās sarunas iet. Varētu teikt, mums ļoti par labu šobrīd.
Roberts ZīleEP deputāts (NA)Mēs gribam atmest nevajadzīgas politiskā spiediena intrigas, jo mūsu pilsoņi ir aizsargāti Lielbritānijā. Mēs esam saņēmuši zināmu naudu, un mēs ļoti ceram, ka mūsu ES partneri nākamajā septiņgadē saglabās kohēzijas fondu vismaz tajā pašā līmenī kā iepriekš, pateicoties šai naudai.
Jāpiebilst, ka šis ir gadījums, kad Eiroparlamentam ir dota reāla vara jeb veto tiesības par panākto vienošanos. Kaut nav zināms, kā tas nobalsos sarunu noslēgumā, vismaz pagaidām parlamenta vairākums ir par vienošanos. Šajā fāzē būs jāatrod jau ļoti konkrēti risinājumi virknei problēmu. Piemēram, vai ļaut Londonas bankām darboties Eiropā arī pēc britu aiziešanas. Laika šīm sarunām nav atlicis daudz, jo Lielbritānija Eiropu oficiāli atstās jau aiznākamā gada martā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
