Eiropas Savienība vienojas par jaunu sankciju kārtu pret agresorvalsti Krieviju

Eiropas Savienība vienojusies par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju pēc haotiskām sarunām, kuru laikā pastāvēja risks, ka visa sankciju pakete varētu izgāzties. Vienošanās, ko panāca dalībvalstu vēstnieki, paredz Grieķijai izņēmumu turpināt Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) pārvadājumus uz valstīm ārpus ES arī turpmāk.

Vienlaikus blokam izdevies novērst politiski neizdevīgu Krievijas naftas cenu griestu pārskatīšanu. Saskaņā ar iepriekš ieviesto formulu, kas tika izstrādāta pirms konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās, naftas cenas griesti varēja pieaugt no 44 līdz 58 ASV dolāriem par barelu.

Brisele šo scenāriju uzskatīja par nepieņemamu, jo tas dotu Kremlim papildu ieņēmumus laikā, kad Ukraina gūst jaunus panākumus kaujas laukā.

Panāktā vienošanās paredz iesaldēt Krievijas naftas cenas griestus 44 dolāru apmērā par barelu uz 12 mēnešiem. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ceturtdien norādīja, ka šāds solis nepieciešams, lai "Krievijas kara mašīna negūtu labumu no tirgus satricinājumiem".

Jaunā sankciju pakete paredz arī ierobežojumus tā dēvētajai Krievijas "ēnu flotei" — kuģiem, kurus Maskava izmanto, lai apietu naftas cenu griestus un dažkārt veiktu arī hibrīdkara aktivitātes. Vairāk nekā 600 šādu novecojušu kuģu liegta piekļuve ES ostām un pakalpojumiem.

Sankcijas vērstas arī pret Krievijas bankām, kriptovalūtu un naftas tirdzniecības platformām, dažādiem metāliem, kas tiek izmantoti kaujas laukā, kā arī vairāk nekā 250 personām un uzņēmumiem, kuri apsūdzēti par iebrukuma atbalstīšanu, kara propagandas izplatīšanu un sankciju apiešanas veicināšanu.

Nedēļām ilgas domstarpības

Ceturtdien panāktā vienošanās noslēdza vairākas nedēļas ilgušas intensīvas sarunas, kuru laikā dalībvalstis centās mainīt sev neērtākos sankciju elementus.

Piemēram, priekšlikums ierobežot Krievijas zvejas produktu, īpaši mencu un saidu, importu tika atsaukts pēc Portugāles un Vācijas iebildumiem. Savukārt Bulgārijai izdevās panākt divu personu izslēgšanu no sankciju saraksta — Krievijas Pareizticīgās baznīcas galvas patriarha Kirila un miljardiera, uzņēmuma "Lukoil" dibinātāja Vagita Alekperova.

Arī ierosinājums aizliegt Krievijas karavīriem ieceļot Šengenas zonā tika mīkstināts. Tā vietā ES apņēmās turpināt darbu pie šāda mehānisma praktiskas ieviešanas. Francija un Itālija bija paudušas bažas par papildu administratīvo slogu un juridisko atbildību konsulārajiem dienestiem.

Grieķijas veto

Vislielākās domstarpības izraisīja Grieķijas nostāja. Valsts, kurai pieder pasaulē lielākā tirdzniecības kuģu flote, pārsteidza citas ES dalībvalstis, pieprasot pārskatīt Krievijas LNG importa aizliegumu, par kuru vienprātība tika panākta jau pērn kā daļa no iepriekšējās sankciju paketes.

Atēnas vēlējās plašu izņēmumu, kas ļautu Grieķijas uzņēmumiem arī pēc 2027. gada janvāra turpināt pārvadāt Krievijas LNG uz valstīm ārpus ES.

Šo prasību atbalstīja uzņēmums "Dynagas", kas pieder Grieķijas miljardierim Georgam Prokopiu. Uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir nofraktējuši 11 kuģus, tostarp septiņus ledus klases tankkuģus, Krievijas lielākajai gāzes rūpnīcai "Yamal LNG".

Grieķijas valdība un "Dynagas" argumentēja, ka pārvadājumu aizliegums kaitētu Eiropas jūrniecības nozarei, samazinātu darbavietas, stiprinātu ārvalstu konkurentus un galu galā nemazinātu Maskavas kara finansējumu.

Citas ES valstis bija pārsteigtas par mēģinājumu atkārtoti atvērt jautājumu, kas jau bija kļuvis par ES tiesību aktu, un bažījās, ka šāds izņēmums radītu bīstamu precedentu.

Tomēr Grieķija saglabāja savu veto līdz brīdim, kad lielākā daļa dalībvalstu piekrita ieviest atkāpi — atļaut Krievijas LNG pārvadājumus uz valstīm ārpus ES, ja tie balstīti uz līgumiem, kas noslēgti pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.

Šis izņēmums tiks pārskatīts katru gadu, kas nozīmē, ka Grieķijai saglabāsies iespēja ar veto palīdzību panākt tā pagarināšanu.

Tikmēr Austrija panāca politisku uzvaru — ES dalībvalstis piekrita vēlāk izskatīt tās prasību atcelt sankcijas pret Krievijas uzņēmumu "Rasperia". Tas ļautu kompensēt aptuveni 2,1 miljardu eiro zaudējumus, kas radušies Austrijas bankai "Raiffeisen Bank International" saistībā ar tās darbību Krievijā.

Atšķirībā no pagājušā gada, kad šis lūgums tika pilnībā noraidīts, šoreiz ES vēstnieki izrādīja lielāku atsaucību un solīja vēlāk meklēt risinājumu.