EK piedāvā jaunu aizsardzības finansējuma plānu un Ukrainas atbalsta modeli
Vašingtonai atkāpjoties no galvenās palīdzības sniedzējas lomas Ukrainai, Eiropas līderi cenšas rīkoties ātri, lai šo atbalsta tukšumu kaut kādā veidā aizpildītu.
"Tas, kas bija taisnība pirms trim gadiem, ir taisnība arī šodien. Ja Kijiva kritīs, Eiropa un visa pasaule būs daudz nedrošāka un daudz mazāk labklājīga, tā būs cena, kas mums visiem un mūsu bērniem būs daudz augstāka, nekā tā ir tagad."
Plānu, kā uzņemties lielāku iniciatīvu bez ASV, šodien prezentēja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Eiropas Komisijas aizsardzības aizdevumu jaunais plāns ir veidots, lai palīdzētu valstu valdībām daudz ātrāk palielināt militāros izdevumus un nosūtīt bruņojumu Ukrainai.
"Īstais jautājums, kas jārisina, – vai Eiropa ir gatava rīkoties tik izlēmīgi, kā to prasa situācija, un vai Eiropa ir gatava un spējīga rīkoties tik ātri un mērķtiecīgi, kā tas ir nepieciešams."
Plāna galvenie stūrakmeņi ir pieļaut atkāpes no dalībvalstu stingrajiem budžeta deficīta noteikumiem attiecībā uz aizsardzības izdevumiem un atļaut Eiropas Komisija izsniegs valstīm aizdevumus līdz 150 miljardiem eiro, ko izmantot artilērijas, bezpilota lidaparātu un cita militārā aprīkojuma iegādei. Līdz ar dažādiem atbalsta mehānismiem kopā varētu tikt mobilizēti naudas līdzekļi aptuveni 800 miljardu eiro apmērā. Iniciatīva ir daļa plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir būtiski palielināt kopējo ieguldījumus aizsardzībā.
"Mēs dzīvojam bruņošanās laikmetā, un Eiropa ir gatava ievērojami palielināt savus aizsardzības izdevumus, lai reaģētu gan uz īstermiņa nepieciešamību rīkoties un atbalstīt Ukrainu, gan arī, lai ilgtermiņā uzņemtos lielāku atbildību par mūsu pašu Eiropas drošību."
Sekojot Trampa lēmumam apturēt atbalstu Kijivai, Ukrainas prezidents Zelenskis ir paudis, ka sazvanījies ar ticamāko nākamo Vācijas valdības vadītāju Frīdrihu Mercu. Abi vienojušies par turpmāku sadarbību un saziņu.
Arī Francija ir paziņojusi, ka plāno palielināt aizsardzības izdevumus līdz vairāk nekā trim procentiem no IKP.
Čehijas premjers Petrs Fiala sociālajā medijā "X" ierakstījis, ka "ir jāstiprina savas ekonomiskās un militārās spējas un jāuzņemas pilna atbildība par savu drošību. Tam ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi aizsardzībā." Un "nedrīkst pieļaut, ka Krievijas agresīvā politika, kas apdraud mūs visus, gūst panākumus."
Lai gan vairums Eiropas līderu ir Ukrainas, nevis agresora pusē, un piekrīt, ka ir jāsniedz lielāks atbalsts kara plosītajai valstij, tāds nav absolūtais vairākums. Ungārija ir pretējā nometnē, un paredzams, ka līdzīgi, kā tas ir bijis iepriekš, arī turpmāk Budapešta varētu likt šķēršļus efektīvai lēmumu pieņemšanai Briselē.
"Mēs atzinīgi vērtējam ASV un Krievijas sāktās sarunas. Un mēs, ungāri, esam ieinteresēti, lai tās noritētu veiksmīgi. Mēs strīdēsimies ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī mūsu draugiem un sabiedrotajiem, kuri ir nolēmuši, ka Ukrainai jāturpina karš. "
Eiropas līderi kopīgi fon der Leienas prezentēto plānu apspriedīs krīzes samitā jau šo ceturtdien. Lielākais šīs sanākšanas izaicinājums būs ne vien vienoties par izdevumu palielināšanu un mehānisma ieviešanu, bet arī koordinēt kā katra dalībvalsts šos aizsardzības izdevumus izmantos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
