Elektrība un siltums kā greznība. Ukraiņiem nākas pielāgoties dzīvei krievu okupantu terorā

Kijivā, kurā dzīvo gandrīz trīs miljoni iedzīvotāju, ir daudz padomju laika blokmāju. No ēku augšējiem stāviem redzami sprādzienu uzplaiksnījumi – krievu okupantu uzbrukumi Ukrainas enerģētikas sistēmai turpinās. Lai novērstu pilnīgu elektrotīkla sabrukumu, varas iestādes ievieš rotējošus atslēgumus. Dzīve tiek plānota pa stundām: kad mazgāt veļu, gatavot ēdienu, uzlādēt telefonus.

53 gadus vecā bijusī bērnudārza audzinātāja Olena Jancuka jau vairākas nedēļas ir iesprostota savā dzīvoklī 19. stāvā. Smaga reimatoīdā artrīta dēļ kāpnes viņai ir nepārvaramas, bet lifts ilgo elektrības atslēgumu dēļ kļuvis par greznību.

Krievijas triecieni Ukrainas elektrostacijām un pārvades līnijām Kijivā atstājuši iedzīvotājus bez elektrības pat 16–17 stundas diennaktī. Šobrīd Ukrainas galvaspilsētā temperatūra noslīdēja līdz mīnus 17 grādiem. Olenas dzīvokļa logos katru rītu izveidojas leduspuķes.

Ģimene izdzīvo, kā spēj. Istabā uz grīdas – improvizēts "kamīns": uz dzelzs režģa uzlikti ķieģeli, zem kuriem deg sveces. Šādā veidā ķieģeļi uzņem siltumu un to lēnām to izplata pa auksto dzīvokli.

"Uzkarsētie ķieģeli vislabāk darbojas nelielā telpā, tāpēc šodien pirmo reizi to pārvietojām no lielās istabas uz šejieni. Šī telpa ir saulaina, sestdien bija saulains, šodien arī ir saulains. Sapratu, ka saule šo telpu uzsilda tik tālu, ka dienas laikā nav nepieciešams kurināt ķieģeļus – tikai naktī. Tas nozīmē, ka šeit ir zināma ekonomija, lai gan kopumā tas ir ļoti dārgi. Bet, tā kā mums nav citas iespējas, mēs izdomājām šo ierīci – tādu kā kamīnu," stāsta Olena.

Arī Olenas māte, 73 gadus vecā Ludmila Bačurina, ārā vairs neiet. Sāpošā ceļgala dēļ iešana pa kāpnēm ir pārāk bīstama: "Kad mēģināju kāpt pa kāpnēm, gandrīz nomiru otrajā stāvā, un pēc tam teicu: "nē, nē, puiši, atnesiet man ūdeni, atnesiet pārtiku". Kad būs silts un būs gaisma, es izmantošu liftu."

Cilvēki pacietīgi gaida, kad parādīsies elektrība, un tad dzīvoklī sākas pamatīga rosība.

"Kopumā ir auksti, bet mēs tiekam galā. Tiklīdz parādās elektrība, bet elektrība parādās reizi 16–17 stundās, es sāku darbināt veļasmašīnu, piepildu ūdens pudeles ar ūdeni, gatavoju ēdienu, uzlādēju "powerbankas"," norāda Olena.

Apbrīnojama neatlaidība un ticība, ka viss beigu beigās būs labi – tas palīdz izdzīvot.

"Optimisms mums ir viss. Gan es, gan mana mamma, mēs atbalstām viena otru, un arī mans vīrs. Kamēr viņš ir darbā, mamma un es ar visu šo tiekam galā kopā. No vienas puses šķiet, ka esam atrautas no šīs pasaules. Bet, pateicoties tam, ka mums ir internets, mēs sazināmies ar cilvēkiem un atbalstām cita citu, un kopumā ejam cauri dzīvei ar optimismu – lai cik grūti arī būtu, jebkurā situācijā," saka Olena.

No lielā aukstuma daudzviet Ukrainā blokmājās pārsprāguši ūdensvadi un ziemas spelgonī pa ēku gaiteņiem pludo ūdens.

Tā ir milzu spriedze elektrotīklam, kas rada lielu slodzi elektrības transformatoriem. Tie mēdz arī uzliesmot.

Savukārt daudzstāvu ēku pagalmos uzstādītas teltis, kurās iedzīvotāji var atnākt pasildīties, uzlādēt telefonu un aprunāties. Un īsts laimes brīdis ir tad, ka elektrība atkal daudzstāvu ēkās parādās. Dzīvokļos tiek ieslēgti sildītāji, un daudzstāvu nami burtiski sāk kūpēt – no izsalušajām sienām ceļas tvaiks.

Tas ir siltums, kas atgriežas ne tikai betona sienās, bet arī cilvēkos. Kaut arī tikai uz pāris stundām, bet ar to pietiek, lai nezaudētu cerību un izdzīvotu.