EP deputāti brīdina, ka hibrīddraudi kļūst arvien biežāki un sarežģītāki
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina, ka hibrīddaudi – darbības, kuras valsts vai nevalstiski dalībnieki izmanto, lai uzbruktu demokrātiskām valstīm un institūcijām – kļūst arvien biežāki un sarežģītāki, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Hibrīddraudi ietver dezinformācijas kampaņas un kiberuzbrukumus infrastruktūrām, ekonomiskiem procesiem un demokrātiskam iestādēm. Deputāti ir nobažījušies par hibrīddraudu ietekmi uz vēlēšanām, likumdošanu, tiesībaizsardzību un taisnīgumu.
Ņemot vērā nesenos kiberuzbrukumus būtiski svarīgai infrastruktūrai, EP deputāti aicina ieviest stingrākus Eiropas Savienības (ES) kiberdrošības standartus savienotajām ierīces, lietotnēm un operētājsistemām.
10.jūnijā pieņemtā rezolūcija EP aicina noteikt mērķi, ka visiem ar internetu saistītiem produktiem un piegādes ķēdēm, kas tos padara pieejamus, jābūt veidotām tā, lai tie būtu noturīgi pret kibernoziegumiem un ar iespēju ātri izlabot vājās vietas.
EP deputāti atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas (EK) plānus ierosināt tiesību aktus par kiberdrošības prasībām produktiem un pakalpojumiem, bet vēlas, lai EK mēģina saskaņot dalībvalstu likumus, lai izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības. EP prasa arī līdz 2023.gadam noteikt kiberdrošības prasības lietotnēm, programmatūrai, iegultai programmatūrai un operētājsistēmām.
EP ieskatā, Covid-19 krīze ir atklājusi kiberdrošības problēmas vairākās īpaši būtiskās nozarēs, sevišķi veselības aprūpē, savukārt attālinātais darbs un sociālā distancēšanās ir palielinājusi cilvēku atkarību no digitālajām tehnoloģijām un saziņu interneta vidē. Deputāti atzīmē arī neseno kiberuzbrukumu sēriju veselības aprūpes sistēmām Īrijā, Somijā un Francijā, kas nodarījušas ievērojamu kaitējumu veselības aprūpes sistēmām un pacientu aprūpei
Rezolūcija, kas pieņemta ar 670 balsīm par, 4 pret un 12 deputātiem atturoties, ir EP atbilde ES kiberdrošības stratēģijai digitālajai desmitgadei.
EP atzīmēja, ka lietu internetu jeb lietisko internetu veido savstarpēji savienotas ierīces, piemēram, sensori, rūpnieciskie komponenti un tīkli, kuru skaits strauji pieaug. Paredzams, ka līdz 2024.gadam visā pasaulē būs saistīti 22,3 miljardi ierīču.
Deputāti uzsver, ka kiberdrošības izpratne iedzīvotāju un uzņēmumu vidū joprojām ir zema, un šajā nozarē trūkst kvalificētu darbinieku. Kiberdrošības iespējas visās ES dalībvalstīs ir nevienlīdzīgas, jo trūkst vienošanās par darbībām pret kibernoziegumiem un kolektīvām atbildēm pret kiberuzbrukumiem un hibrīduzbrukumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
