EP uzsver nepieciešamību steidzami mazināt gāzes atkarību no Krievijas
Energoresursu cenu krīze ir liels drauds jau tā pandēmijas iedragātajai Eiropas Savienības (ES) ekonomikai, kas atvērusi acis daudziem politiķiem – gan apzinoties Krievijas gāzes piegāžu atkarības risku, gan arī domājot par to, kā gudri izmantot Eiropas piešķirtos miljardus zaļā kursa īstenošanai, vēsta TV3 Ziņas.
Pērn Eiropā samazinājās vietējās dabasgāzes ieguves apjomi, arī klimatiskie apstākļi nebija labvēlīgi, lai pietiekamā daudzumā saražotu atjaunojamos energoresursus. Arī dabasgāzes apmēri no Krievijas samazinājās, bet tas, visticamāk, tika izdarīts ar mērķi, lai izdarītu spiedienu pret Eiropu "Nord Stream 2" sakarā. Šeit, Eiropas Parlamentā, norāda, – nav pieļaujami, ka Eiropa joprojām ir tik lielā mērā atkarīga no Krievijas gāzes.
Enerģētikas krīzi Eiropas amatpersonas saista ar Krievijas centieniem panākt asi kritizētā gāzes vada sertifikāciju, kas tika apturēta pērn novembrī, jo neatbilst Eiropas, īpaši Vācijas prasībām. Vācija, kas iepriekš uzsvēra, ka lētā Krievijas dabasgāze tai nepieciešama, lai atteiktos no ogļu un kodolenerģijas, tagad, redzot Krievijas agresiju pret Ukrainu, mainījusi savu nostāju. Arī Eiropas lielākās politiskās grupas vadītājs – Vācijas politiķis – uzsver, ka lielākā kļūda bija Vācijas lēmums pirms 20 gadiem investēt šajā projektā.
"Tā bija lielākā Šrēdera koalīcijas kļūda pirms 20 gadiem investēt "Nord Stream 2", tādā veidā palielinot Eiropas atkarību no Krievijas gāzes. Mums ir jādara pretējais, mums ir jāinvestē atjaunojamā enerģijā, jāsadarbojas ar globālo tirgu, mūsu Amerikas draugiem. Uzsvaru es lieku uz atjaunojamo enerģiju, jo tas ne tikai saistās ar "zaļo kursu", bet padarīs Eiropu neatkarīgu un tas mums – redzot to, kas notiek šobrīd ir pats svarīgākais."
Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels iepriekš norādījis, ka "Nord Stream 2" nākotne atkarīga no Krievijas rīcības Ukrainā. Tikmēr Baltijas valstu amatpersonas ir kategoriskas – nedrīkst pieļaut "Nord Stream 2" cauruļvada ekspluatācijas uzsākšanu, tas ir ģeopolitisks Krievijas projekts.
"Nedrīkstētu pieļaut šo gāzes vadu, kas ir uzbūvēts, ignorējot ES noteikumus, lai tas darbotos. Beigu beigās arī Eiropas Komisija ir sapratusi, ka ir pamats – Krievijas manipulācijas ar cenām piegādēm ir izraisījusi šo milzīgo cenu kāpumu."
Tam piekrīt arī kaimiņvalsts Lietuvas politiķe, uzsverot, ka arī mums, Baltijas valstīm, ir jāsadarbojas vienotāk – lai mazinātu atkarību no agresīvā kaimiņa.
"Mums ir jādara vairāk, lai mazinātu šo atkarību un kāptos tālāk. Arī mēs, Baltijas valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija -, esam izdarījuši daudz, bet tas pavisam noteikti nav pietiekami. Mums ir jādara daudz vairāk, lai Kremlis nevarētu izmantot gāzi, lai izdarītu spiedienu pret mums savu politisko mērķu sasniegšanai."
Janvārī salīdzinoši siltāks laiks un sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no ASV ļāvušas samazināt dabasgāzes cenas Eiropā, un pēc ziemas beigām situācijai vajadzētu uzlaboties. Tomēr dabasgāzes nākotnes darījumu cenas šā gada vasarā un rudenī patlaban joprojām ir aptuveni trīs reizes augstākas nekā pēdējos gados. Tādēļ, kā norāda EP, nākotnē mums, visticamāk, ir jārēķinās ar kopumā augstākām un svārstīgākām energoresursu cenām Eiropā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
