Medijs: Eiropa divu mēnešu laikā var palikt bez gāzes

"Enerģētikas krīze skāra bloka dalībvalsts, kad piegādes drošība nebija ES politikas veidotāju dienaskārtībā," saka konsultantu "FleishmanHillard EU" enerģētikas un klimata daļas vadītājs Maksimo Mačinili. Viņš sagaida, ka enerģētikas krīze saglabās cenu svārstības un arī izraisīs lielāku politisko spriedzi starp Briseles regulatoriem un bloka 27 dalībvalstu līderiem.

Lai gan situācija pēkšņi pasliktinājās, šāda situācija ir veidojusies gadiem ilgi. Eiropa atrodas enerģētikas pārejas vidū, slēdzot ar oglēm darbināmas elektrības stacijas un palielinot savu atkarību no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Vēja un saules enerģija ir tīrāka, bet dažkārt nepastāvīga, par ko liecina pēkšņs turbīnu ģenerētās jaudas kritums kontinentā pagājušajā gadā.

Maskavas ietekme pār saviem kaimiņiem kļuva acīmredzama pagājušās ziemas beigās, kas bija neparasti auksta un ilgstoša, kas izsita Eiropas gāzes krājumus tieši laikā, kad tās ekonomikas izkļūt no pandēmijas izraisītās lejupslīdes. Vasarā valsts kontrolētā "Gazprom PJSC" sāka ierobežot gāzes plūsmas uz kontinentu, saasinot deficītu, ko izraisīja atliktā apkope naftas un gāzes atradnēs Ziemeļjūrā, un paaugstinot likmes uz dārgu un ilgstoši aizkavētu cauruļvada projektu, par ko aizstāvēja Kremlis.

Gāzes uzglabāšanas jaudas ir aizpildītas tikai 56% apmērā, kas ir par vairāk nekā 15 procentpunktiem zem 10 gadu vidējā rādītāja. "Nevienā no pēdējiem gadiem kopš uzskaites sākuma mums šobrīd nav bijis salīdzinoši zems uzglabāšanas līmenis," saka Sebastians Bleške, Vācijas gāzes un ūdeņraža uzglabāšanas sistēmu operatoru asociācijas INES vadītājs. Tā kā vēl priekšā divi aukstākie ziemas mēneši, pastāv bažas, ka Eiropā var beigties gāze.

Tā kā enerģētikas politika lielākoties ir dalībvalstu rokās, ES amatpersonām trūkst pilnvaru, lai piespiestu valstu valdības ātrāk papildināt gāzes krājumus. Vēl sliktāku situāciju pasliktina tas, ka Krievija veido karaspēku uz robežas ar Ukrainu, un ASV izlūkdienestu avoti norāda, ka tas liecina par iespējamu iebrukumu. Apmēram trešdaļa no Krievijas gāzes, kas plūst uz Eiropu, šķērso Ukrainu, un, lai gan pārvadājumi netika traucēti Krievijas īstenotās Krimas aneksijas laikā 2014. gadā, nav garantijas, ka tas tā arī paliks, ja šogad sāktos karš.

Enerģētikas situācija ierobežo darbību apjomu, ko Rietumu lielvaras var veikt, lai cīnītos pret Krievijas agresiju, saka Džeisons Bordofs, Kolumbijas universitātes Globālās enerģētikas politikas centra direktors. "Eiropas un ASV spēju reaģēt uz Krievijas iebrukumu ierobežo gan vēlme nesaasināt Eiropas enerģētikas krīzi, nosakot sankcijas Krievijas enerģijas eksportam, gan, plašākā nozīmē, draudi, ka Krievija varētu atriebties par jebkuru konfrontāciju, ierobežojot gāzes plūsmas. Eiropā, kā to izdarīja Krievija 2006. un 2009. gadā," saka Bordofs, bijušais Obamas administrācijas enerģētikas un klimata padomnieks.

Tirgotāji jau gatavojas sliktākajam, cenas par gāzi, kas piegādāta no pavasara līdz 2023. gadam, pēdējā mēneša laikā pieauga par aptuveni 40%. Daži saka, ka krīze varētu ilgt līdz 2025. gadam, kad nākamais LNG projektu vilnis ASV sāks piegādāt pasaules tirgum.

"Ir grūti saprast, kā var sasniegt pienācīgu gāzes uzglabāšanas līmeni bez papildu Krievijas eksporta caur "Nord Stream 2″ vai esošajiem maršrutiem," paudis "Wood Mackenzie" gāzes un SDG pētniecības viceprezidents. "2022. gads būs vēl viens nestabils gads Eiropas gāzes cenām."