SPRK: Gada otrajā vai trešajā ceturksnī varētu būt sagaidāma gāzes cenu krišanās

Alda Ozola

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja

"Ilgtermiņa prognozes ir jābūt piesardzīgiem izteikt, bet mēs sagaidītu, ka cenas varētu samazināties šā gada otrajā, trešajā ceturksnī. Taisnība, ka 2020.gadā šīs cenas bija netipiski zemas saistībā ar Covid-19 ietekmi un pasaules ekonomikas sabremzēšanos, savukārt 2021.gadā tās bija netipiski augstas. Mēs gaidītu, ka tās varētu stabilizēties, ejot uz leju. Elektroenrģijas jomā skatāmies uz prognozēm un situāciju Baltijas reģionā kopumā, mūs ietekmē arī klimatiskie apstākļi, pārāk optimistiski neesam, cenas noteikti varētu saglabāties augustākas nekā 2020.gadā."

Komentējot  situāciju Daugavpilī, kur no februāra paredzēts palielināt siltumenerģijas tarifu par 170%, viņa atzina, ka Daugavpilī situācija ir specifiska, un tur siltumenerģijas tarifu pieaugums galvenokārt ir saistīts ar dabasgāzes cenu pieaugumu. Pārrunāti dažādi risinājumi tam, kā rezultātā Daugavpils palaidīs šķeldas apkures katlu, kas ļaus izmaksas samazināt. Līdz ar to sagaidāms ne tik būtisks tarifu kāpums, kā sākotnēji tika prognozēts, lai gan tarifu kāpums joprojām varētu būt paliels.

Energoresursu cenu kāpums Daugavpilī sākās pērn rudenī, kad beidzās ilgtermiņa līgums par gāzes piegādi un vajadzēja sākt iegādāties dabasgāzi par biržas cenām, kas jau tobrīd bija augstas – pasaules biržās cenu kāpums ir novērojams kopš pagājušā gada vasaras. Kādu laiku cenas pašvaldība nepaaugstināja, bet mūžīgi to nevarēja nodrošināt, tāpēc sekoja jaunais tarfiku paaugstinājums – visticamāk, tarifs varētu paaugstināties no nepilniem 60 eiro par megavatstundu patlaban līdz 90-95 eiro par megavatstundu.

Kopumā Latvijas pilsētās situācija ir atšķirīga, bet tur, kur kā energoresursu izmanto dabasgāzi, tarifi ir būtiski palielinājušies, piemēram, Rīgā – pat divas reizes. Savukārt pašvaldībās, kur  pamatā izmanto šķeldu vai cita veida biomasu siltuma nodrošināšanai, apkures cenas ir nelielas vai nav mainījušās. Tarifi mainīušies apmēram pusē Latvijas pašvaldību, pusē nav mainījušies. Atskaites punkts cenu kāpumam ir atkarīgs arī no iepirkuma par dabasgāzes vai šķeldas iegādi noslēgšanas brīža.

Tām mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai un apkurei, izmaksas diezgan būtiski ir kāpušas. "Janvāra rēķini šīm mājsaimniecībām varētu būt smagi panesami," atzina Ozola. Tāpat viņa atzina, ka arī ražojošām nozarēm, kuru saimniecībā būtisks ir elektroenerģijas patēriņš, janvārī novērotas augstas cenas rēķinos.

Sagaidāms, ka energoresursu cenas varētu kristies šā gada otrajā vai trešajā cetursknī. 2020.gadā tās bija netipiski zemas saistībā ar situāciju pasaules ekonomikā Covid-19 sabremzēšanās dēļ, bet 2021.gadā tās ir netipiski augstas. Cenas varētu saglabāties noteikti augstākas nekā 2020.gadā.

Izmaksas ir zemākas Ziemeļos- Norvēģijā un Zviedrijā, kur darbu uzsāka divi starpsavienojumi, kas nozīmē, ka nosacīti lētā elektroenerģija plūdīs uz Eiropas Ziemeļu raģioniem, bet Latvijai ir salīdzinoši mazāk iespēju piekļūt pie lētākiem elektroresursiem. Problēma ir arī tā, ka Latvijā saražo kopumā mazāk nekā patērē, kur rodas atšķirība.

SPRK regulē sabiedriskos pakalpojumus enerģētikas, ūdenssaimniecības, elektronisko sakaru, pasta, depozīta iepakojuma un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē.