ES amatpersona apgalvo, ka Kallasai "patīk ēst krievus brokastīs". Igaunijas premjere nepaliek atbildi parādā

Pirmdien "Politico" publicēja materiālu, kurā Austrumeiropas valstu augstākās amatpersonas pauž satraukumu par nevienlīdzīgo amatu sadali NATO un ES.

Publikācijā citēta arī kāda anonīma ES amatpersona, kura veltīja visai "spārnotu" izteicienu Kallasas virzienā, saistībā ar viņas iespējamo kandidatūru uz ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amatam. "Es neredzu, ka Francija un Vācija tam piekristu to pašu iemeslu dēļ, kāpēc viņa netika izvēlēta darbam NATO. Vai mēs tiešām liksim amatā kādu, kam patīk ēst krievus brokastīs?"

Reaģējot uz šo necienīgo izteikumu, Igaunijas premjere sociālajā tīklā "X" publicējusi foto ar savām brokastīm – pārslām, jogurtu un mellenēm. "Tās ir manas brokastis, dārgie "Politico" lasītāji," ironizē Igaunijas premjere.

My breakfast, dear @POLITICOEurope readers ☺️ pic.twitter.com/ryB6omsF6p

— Kaja Kallas (@kajakallas) March 5, 2024

Kallasa: Vai mēs neesam vienlīdzīgi?

"Politico" materiālā vēstīts, ka divas desmitgades pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO Austrumeiropas valstis pauž satraukumu, ka to kandidāti netiek nopietni izskatīti vadošiem amatiem.

Nīderlandes premjera Marka Rutes iespējamā iecelšana par NATO vadītāju varētu būt saņēmusi Vašingtonas, Londonas, Parīzes un Berlīnes atbalstu. Tomēr vairākas jaunās alianses valstis, īpaši tās, kuras robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, viņa kandidatūru nav uztvērušas ar lielu sajūsmu.

"Kāda morālā uzticamība ir šim cilvēkam?" vaicā Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, norādot uz faktu, ka Rutes vadībā pēdējos 13 gados Nīderlande nav spējusi pildīt NATO dalībvalstu apņemšanos par 2% no IKP novirzīšanu aizsardzībai.

Kā citi pretendenti uz NATO ģenerālsekretāra amatu minēti Rumānijas prezidents Klauss Johaniss un Igaunijas premjere Kaja Kallasa.

"Ja mēs domājam par ģeogrāfisko līdzsvaru, tas būs ceturtais [NATO] ģenerālsekretārs no Nīderlandes. Rodas jautājums, vai NATO pastāv iedalījums pirmā un otrā ranga valstīm. Vai mēs esam vai neesam vienlīdzīgi? Šie jautājumi joprojām nav atbildēti," vērš uzmanību Kallasa.

Austrumeiropas valstis iegūst tikai 7% vadošo amatu

Kopš pievienošanās ES un NATO, Austrumeiropas valstis ir ieņēmušas tikai dažus no bloka vadošajiem amatiem.

"Kopš [2004. gada] paplašināšanās Centrālajā un Austrumeiropā dzīvo 110 miljoni cilvēku. ES un NATO ir pieci lieli amati un tie mainās ik pēc pieciem gadiem. Tātad, ir 25 vakances. Šajā laikā 20% no ES iegūst tikai 7% amatu," uz neproporcionālo sadali norāda Ilvess.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas augstākās amatpersonas uzskata, ka Rietumeiropas lielvalstis joprojām pret tām izturas netaisnīgi, īpaši ņemot vērā sarežģīto situāciju pēc agresorvalsts Krievijas sāktā kara Ukrainā. Šī reģiona valstis uzskata Krieviju par eksistenciālu draudu, taču Rietumu kolēģi šīs bažas neuztver pietiekami nopietni.

Pabriks: Ar mums nekonsultējas pietiekami bieži

"Mēs, [cilvēki Latvijā], jūtam, ka ar mums nekonsultējas pietiekami bieži," runājot par atlases procesu vadošajam NATO amatam norāda bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. "Viņiem [Rietumvalstīm] bija savi iemesli uzskatiem, kāpēc Baltijai nevajadzētu piedāvāt savu kandidātu."

Bijušais Nīderlandes augstākais ierēdnis Eiropas Komisijā Franss Timmermanss bija viens no tiem, kas izrādīja īpašu pretestību tam, ka par NATO vadītāju varētu kļūt amatpersona no Baltijas valstīm, sakot, ka "viņa [Kallasa] ir arī premjerministre valstī, kas robežojas ar Krieviju".