ES apņēmusies netieši finansēt robežžogus, atbalsts spīd arī Latvijai

Ceturtdien pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītes ES dalībvalstu līderi pievērsās arvien aktuālajiem migrācijas jautājumiem, atkārtoti aktualizējot nepieciešamību stiprināt valstu robežas, kuras arvien mēģina šķērsot nelegālie migranti. Rosinājumi ES drošības uzlabošanai bijuši dažādi, tostarp atkal aktualizēts jautājums par savienības finansējuma izlietošanu robežžogu būvniecībai.

Kāda ar diskusiju saistītā amatpersona "’Politico’’ atklāj, Vācijas kanclers Olafs Šolcs centies "’remdēt kaislības’’ jautājumos par žogu izbūvi. ES tomēr nevēlas sevi pārvērst par cietoksni, un ASV un Meksikas robeža ir lielisks piemērs tam, ka plika žogu izbūve nestrādā. Galu galā Šolcs un citi ES līderi atbalstīja stingrākas savienības robežkontroles metodes.

Medijs atzīmē, ka vairākas dalībvalstis pēdējo gadu laikā uz savām robežām būvē pretrunīgi vērtētos žogus un daļa no tām vēlētos, lai to finansēšanā piedalītos arī Brisele. Tiesa, ES vēl nav gatava pārkāpt savai novilktajai sarkanajai līnijai attiecībā uz robežžogu būvniecību, taču nav tik kategoriska pret finansējuma piešķiršanu citiem drošības pasākumiem.

Galvenā runātāja ES līderu starpā bija Austrija. Tajā palielinājies migrantu skaits, kas ierodas caur Rietumbalkāniem, bieži vien šķērsojot Serbijas un Ungārijas robežu, bet pēc tam Austrijas. Tāpat tā vēlas, lai ES palīdzētu finansēt žoga izbūvi uz Bulgārijas-Turcijas robežu, kas varētu izmaksāt 2 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) gan tam iebildusi, norādot, ka tai pieejami tikai 3 miljardi visu dalībvalstu robežžogu projektiem.

ES Padomes samits galu galā izveidoja galīgo paziņojumu, kurā EK tiek aicināta "’nekavējoties mobilizēt ievērojamus ES fondus un līdzekļus’’, lai palīdzētu valstīm stiprināt savas "’robežu aizsardzības spējas un infrastruktūru’’. Paziņojumā iekļauta īpaša atsauce uz finansējuma piešķiršanu "’novērošanai, tostarp no gaisa, un aprīkojumam’’.

Pēcāk Austrijas kanclers Karls Nehamers uzteica panākto vienošanos. "’ES Komisija tagad ir piekritusi sniegt ievērojamu atbalstu,’’ sacīja kanclers, norādot – tas nozīme, ka tāda ES robežvalsts kā Bulgārija varēs izmantot Briseles naudu pierobežas personālam un transportlīdzekļiem, bet savu naudu tērēt "’robežžoga nostiprināšanai’’.

Pēc Nehamera teiktā izriet, ka ES de facto maksās par robežžogiem pat, ja tā saka, ka to nedarīs.

Austrija gan nebija vienīgā dalībvalsts, kas iestājās par lielāku finansējumu robežu drošības stiprināšanai. To atbalstīja arī Latvija, Igaunija, Lietuva, Ungārija, Dānija un Grieķija, parakstot vienotu vēstuli EK.

Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pēc sanāksmes sacīja, ka ES līderi ir piekrituši izmantot tai pieejamos līdzekļus robežas drošības infrastruktūras uzlabošanai, piemēram, kamerām, skatu torņiem un transportlīdzekļiem.