ES apsver aizliegt vīzas Rietumbalkānu labējiem ekstrēmistiem

"Daudzām galēji labējām kustībām Rietumbalkānos ir spēcīga nepatika pret NATO un Eiropas Savienību," teikts dokumentā, ko sagatavojusi pašreizējā ES prezidējošā valsts Čehija.

Tajā norādīts, ka viens no iemesliem augošajai neuzticībai Rietumiem ir spēcīgās saites, kādas Krievijai pastāv ar Rietumbalkānu pareizticīgo kopienu.

"Krievija reprezentē sevi kā atsevišķu tautu aizstāvi, bet arī pareizticīgo kristiešu grupu aizstāvi Rietumbalkānos," norādīts dokumentā.

Agrāk ES galvenokārt bažījās par islāmistu kaujiniekiem, kas atgriežas reģionā no Tuvajiem Austrumiem. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā izprovocējis galēji labējos doties cīnīties uz Ukrainu, visticamāk Krievijas pusē, teikts dokumentā.

Tajā uzsvērts, ka problēma ir sarežģīta, norādot, ka Rietumbalkānos bieži vien ir grūti nošķirt galēji labējos no galēji kreisajiem, un joprojām darbojas grupējumi, kas principā uzbrūk ārzemniekiem. Kopumā šie ekstrēmisti rada arvien lielākus draudus reģionam, kā arī ES drošībai.

Dokumentā dalībvalstis aicinātas izvērtēt, vai vietējiem labējiem ekstrēmistiem nav saites ar Rietumbalkānu labējiem un vai nav pazīmju, kas liecinātu par Rietumbalkānu galēji labējo organizāciju ietekmes pieaugumu uz Balkānu diasporu.

Dokumentā teikts, ka džihādisti joprojām rada lielākos draudus potenciālo cilvēku upuru izteiksmē, bet norādīts, ka etnonacionālistu uzbrukumi, pat ja tie ir mazāki, riskē saasināt politisko nestabilitāti Rietumbalkānos.