Par aizsardzību izdevās būt vienotiem. Visas 27 valstis deva zaļo gaismu, lai būtiski palielinātu bloka tēriņus aizsardzībai. Šis Eiropas Komisijas plāns ir 800 miljardu vērts un paredz Savienības pārapbruņošanu, ļaujot dalībvalstīm plašākus tēriņus aizsardzībai. Tai skaitā ari labākas aizņemšanās iespējas. Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena panākto vienošanos sauc par vēsturisku.
"Manuprāt, šodien te tiek rakstīta vēsture. No šīs Eiropadomes mēs iznākam apņēmības pilni nodrošināt Eiropas drošību un rīkoties ar tādu vērienu, ātrumu un apņēmību, kādu prasa šī situācija. Mēs esam apņēmības pilni kopā ieguldīt vairāk, ieguldīt labāk un ieguldīt ātrāk. No Parīzes līdz Londonai un Briselei mēs esam parādījuši, ka vēlamies un spējam pastiprināt mūsu kopīgos centienus un efektīvi koordinēt rīcību. Fakts ir tāds, ka Eiropa saskaras ar skaidru un aktuālu apdraudējumu."
Par Eiropas pārapbruņošanu runā jau ilgi, bet pēdējā laikā šī vajadzība kļuva krietni spiedīgāka. Gan kārtējo Krievijas agresijas draudu dēļ, gan tāpēc, ka kopš pie varas nākusi jauna administrācija, pamatīgi mainījusies Amerikas Savienoto valstu retorika attiecībā pret Eiropu.
Un, kamēr par pašu aizsardzības plānu vienoties izdevās, citādi ir ar jautājumu par turpmāko atbalstu Ukrainai. Ungārijas premjers Viktors Orbāns izmantoja savas veto tiesības.
Savienība atkārtoti apstiprināja savu nelokāmo atbalstu Ukrainai, taču nepateica, kā Eiropa varētu nodrošināt ilgstošas drošības garantijas kara plosītajai valstij. Bez Ungārijas, 26 valstis parakstīja paziņojumu par Ukrainu, kurā iezīmētas sarkanās līnijas turpmākajām miera sarunām un solīta militārā palīdzība, pagaidām gan bez lielas konkrētības.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
