ES, visticamāk, nekonfiscēs Krievijas centrālās bankas aktīvus

ES, ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē "Euroclear".

"Krievijas kapitāla konfiscēšana nenotiks. Starp ES dalībvalstīm šajā jautājumā nav vienprātības," sacīja ES amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.

Tikmēr intervijā ziņu aģentūrai "Reuters" Luksemburgas ārlietu ministrs Ksavjē Betels teica, ka ir ļoti piesardzīgs attiecībā uz aktīvu konfiscēšanu.

"Iedomājieties, ja mēs politiskā līmenī nolemjam šos miljardus piešķirt Ukrainai. Un pēc sešiem mēnešiem mums ir tiesas nolēmums, ka mēs to nevaram darīt. Kas tad maksās?" norādīja Betels.

Eiropas amatpersonas ir nobažījušās ne tikai par šādas bezprecedenta valsts aktīvu konfiskācijas likumību, bet arī par iespējamām sekām attiecībā uz eiro valūtu, jo investori varētu atteikties no eiro aktīviem, baidoties, ka arī viņu nauda kādu dienu varētu tikt konfiscēta, raksta "Reuters".

Turklāt Maskava solījusi atriebties, konfiscējot Krievijā esošos rietumvalstu aktīvus, kuru vērtība tiek lēsta 288 miljardu dolāru apmērā.

Pašreizējās ES prezidējošās valsts Beļģijas finanšu ministrs Vinsents van Peteghems ļoti atturīgi izteicās par iespēju konfiscēt Krievijas aktīvus.

"Mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem attiecībā uz šo priekšlikumu. Manuprāt, ir svarīgi, lai tas, kas varētu tikt nodots izskatīšanai, būtu juridiski pamatots un mēs izvairītos no jebkādas ietekmes uz finanšu stabilitāti," viņš otrdien sacīja žurnālistiem.

"Euroclear" ir ievērojams apjoms aktīvu Krievijā, kurus varētu konfiscēt Maskava, un tas radītu finanšu stabilitātes riskus šai iestādei, uzsver amatpersonas.

"ES nevar glābt "Euroclear", "Reuters" citē kādas amatpersonas teikto.

"Euroclear" pārvalda triljonus, un iestādes bankrots krietni pārsniegtu ES budžetu. Mums jāsabalansē risks un peļņa," paskaidroja amatpersona.

Tā vietā, lai konfiscētu Krievijas aktīvus, ES valstis, visticamāk, atbalstīs Eiropas Komisijas decembrī izteikto priekšlikumu konfiscēt tikai šo aktīvu ģenerēto peļņu, bet pamatsummu atstāt neskartu.

Tādējādi četru gadu laikā varētu tikt iegūti aptuveni 15-17 miljardi eiro, kurus varētu pārskaitīt Ukrainai, norādīja amatpersonas.