Francijas parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarējis Kremlim simpatizējošais galēji labējais spēks
Francijā aizvadīta parlamenta vēlēšanu pirmā kārta. Oficiālie rezultāti liecina, ka tajā uzvarējusi galēji labējā Kremlim simpatizējošā Lepēnas Nacionālā apvienība. Reaģējot uz to, naktī arī aizvadīti milzu protesti. Ar rezultātiem neapmierinātie izgājuši Parīzes ielās. Jāatzīmē – pēc nedēļas notiks otra vēlēšanu kārta. Ja arī tajā uzvarēs Lepēnas partija, tad pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara beigām tur pie varas grožiem būs galēji labējie.
Izskatās, ka prezidenta Emanuela Makrona riskantais gājiens ar ārkārtas parlamenta vēlēšanu sarīkošanu nesīs lielus izaicinājumus ne tikai Francijā, bet visā Eiropā. Oficiālie vēlēšanu rezultāti liecina, ka pirmajā kārtā pārliecinoši uzvarējusi Kremlim simpatizējošās Marinas Lepēnas galēji labējais politiskais spēks Nacionālā apvienība – iegūstot 33% vēlētāju balsu.
"Tas ir vēsturisks rezultāts, Nacionālā apvienība nekad nav uzvarējusi parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Šodien jau pirmajā kārtā ievēlēti vairāki desmiti cilvēku. Tas viss ir milzīgu cerību avots miljoniem franču."
Šāds rezultāts ir diezgan liela pļauka centriskajam prezidentam Emanuelam Makronam. Otrajā vietā ar 28% balsu ierindojusies kreiso partiju alianse Jaunā tautas fronte, kas apvieno sociālistus, kreiso ekstrēmistu partiju "Nepakļāvīgā Francija", savukārt Francijas prezidenta Emanuela Makrona centristi palikuši vien trešajā vietā ar aptuveni 20% balsu.
Nacionālās apvienības premjerministra amata kandidāts Žordans Bardella pauda, ka šis balsojums būs izšķirošākais Francijas jaunāko laiku vēsturē.
"Izvirzot priekšgalā Nacionālo apvienību un tās kandidātus, ļaujot tikt otrajā kārtā ar pārliecinošu vairākumu vēlēšanu apgabalos, franči ir radījuši nebijušu cerību visā valstī. Es vēlos izteikt savu pateicību un aicinu viņus saglabāt mobilitāti nākamajā svētdienā, 7. jūlijā. Balsojums, ko viņi paudīs nākamajā svētdienā, ir viens no noteicošajiem valsts vēsturē."
Jāatzīmē, ka šīs vēlēšanas frančiem nav bijušas vienaldzīgas, tās sasniegušas augstāko apmeklējumu 40 gadu laikā. Uz iecirkņiem aizgāja vairāk nekā 68 procentu balsstiesīgo.
Kāds svinēja uzvaru, citi devās ielās protestēt. Tūkstoši ar rezultātiem neapmierināto vakarnakt pulcējās Parīzes ielās, taču kopumā demonstrācijas aizritējušas mierīgi. Šorīt franči uz vēlēšanu rezultātiem reaģēja bez īpaša pārsteiguma.
"Parlamenta vēlēšanu rezultāts nav īpaši pārsteidzošs. Jo mēs esam redzējuši galēji labējo uzplaukumu mūsu valstī. Šodien es gribētu teikt, ka tā domā trešā daļa franču. Tātad tas ir demokrātisks balsojums, un mums tas ir jārespektē," norāda Francijas iedzīvotājs Žans.
Francūziete Karolīna saka: "Cilvēkiem politika diemžēl ir apnikusi, viņi tai vairs netic un pievēršas galējībām. Mēs esam vīlušies un nezinām, kurp ejam."
Savukārt Andžela piebilst: "Makrons man nepatīk. Tajā pašā laikā nav neviena pretī, ir tikai galējie, kas arī ir slikti, tāpēc nav neviena, ko izvēlēties. Tas patiešām ir nepatīkami."
7. jūlijā gaidāma vēlēšanu otrā kārta, tajā piedalīsies tie kandidāti, kuri pirmajā kārtā ieguvuši vismaz 12,5 procentu balsu. Ja arī tajā uzvarēs Lepēnas partija, tad pirmo reizi kopš otrā pasaules kara beigām tur pie varas grožiem būs galēji labējie. Taču izskanējis, ka Labējo populistu pretinieki Francijā mēģinās apvienot spēkus, lai nepieļautu to nākšanu pie varas. Pastāv gan iespēja, ka Francija iegūs darba nespējīgu parlamentu, kas izraisīs politisko haosu.
Makrona lēmums izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas pārsteidza gan viņa līdzgaitniekus, gan pretiniekus, raisot vispārēju neizpratni par Francijas turpmāko kursu. Pats Makrons brīdinājis, ka gan galēji labējo, gan galēji kreiso uzvara var novest pie "pilsoņkara". Vienlaikus viņš paudis apņēmību palikt amatā neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
