Vēlētāju aktivitāte Francijā pārsniedz iepriekšējo parlamenta vēlēšanu aktivitāti

Francijā notiek parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Iecirkņi būs atvērti vēl stundu, un francūži šo lietu ņem nopietni. Apmeklējums ir augstākais pēdējo 40 gadu laikā. Trīs stundas pirms iecirkņu slēgšanas nobalsojuši bija teju 60 procenti balsstiesīgo.

Vēlēšanu iecirkņos, kas kontinentālajā Francijas daļā durvis vēra plkst.8 (plkst.9 pēc Latvijas laika), līdz plkst.17 aktivitāte par 20 procenta punktiem pārspēja iepriekšējo vēlēšanu aktivitāti šajā laika posmā.

Līdz plkst.20, kad tiks slēgti iecirkņi, kā lēš ministrija, nobalsot varētu 67,5-69,7% no 49,5 miljoniem balsstiesīgo.

2022. gada vēlēšanu pirmajā kārtā kopumā nobalsoja 47,5% vēlētāju, tādējādi jau tagad ir pārspēta iepriekšējo vēlēšanu aktivitāte.

Vēlēšanu iecirknī Letukē pilsētā šodien ieradās arī šo ārkārtas vēlēšanu iniciators – Francijas prezidents Emanuels Makrons. Viņš Francijas parlamentu atlaida un jaunas vēlēšanas, gandrīz kā referendumu sev, izsludināja pirms trim nedēļām, kad Eiroparlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru svinēja Marinas Lepēnas vadītie Francijas eiroskeptiskie-labējie spēki.

Ja arī tagad Francijas parlamenta vēlēšanas beigsies ar Lepēnas partijas uzvaru, tas var beigties ar varas paralīzi Francijā, jo Makronam, kurš prezidents būs vēl trīs gadus, būs jāsadzīvo ar naidīgi noskaņotu parlamenta vairākumu.

Vēlēšanu, kurās pirmo reizi valsts vēsturē pie varas varētu nonākt galēji labējā Nacionālā apvienība (RN), iznākums var būtiski ietekmēt Eiropas finanšu tirgus, Rietumu atbalstu Ukrainai un Francijas kodolarsenāla un globālo militāro spēku pārvaldību.

Daudzi franču vēlētāji ir vīlušies par inflāciju un citām ekonomiskajām problēmām, kā arī par prezidenta Emanuela Makrona vadību, kas tiek uzskatīta par augstprātīgu un atrautu no iedzīvotāju ikdienas dzīves. Marinas Lepēnas pret imigrāciju vērstā RN ir izmantojusi šo neapmierinātību, jo īpaši izmantojot tiešsaistes platformas, piemēram, "TikTok", un bija līdere priekšvēlēšanu sabiedriskās domas aptaujās.

Pirmsvēlēšanu aptaujas liecināja, ka Makronu atbalstošā liberālo partiju alianse šajās vēlēšanās varētu iegūt vispār tikai trešo vietu aiz Lepēnas un "kreisi" noskaņoto partiju savienības. Tikmēr balsotāji tajā pašā iecirknī Letukē pilsētā, kur nobalsoja Makrons aizvien pauda pārsteigumu par to, ka Francijai tik svarīgas lietas norisinājušās tādā ātrumā – kampaņa ilga vien dažas nedēļas.

Vēlēšanu otrā kārta paredzēta 7. jūlijā.