Francijas prezidents uzskata, ka nākotnes vārdā Eiropas valstīm būtu jāspēj atteikties no daļas savu nacionālo ambīciju, lai spētu veiksmīgāk strādāt kopā Eiropas Savienībā (ES).
Sarunu par Eiropas nākotni Strasbūrā gan aizēnoja nesenie notikumi Sīrijā.
Eiropas Parlamenta tuvumā tika uzlikts žogs, policisti pārbaudīja garāmgājēju somas. Tikmēr parlamenta iekšienē preses fotogrāfi steidza iemūžināt dienas galveno varoni – Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Viņš ir ietekmīgākais politiķis, kurš šogad kāpis parlamenta tribīnē, lai diskutētu par ES nākotni un ārpolitiku. Visa milzīgā parlamenta zāle žurnālistu un skatītāju zonā bija pārpildīta, ārā stāvēja rinda ar klausītājiem, kas vēlējās savām acīm redzēt Makronu. Viens no galvenajiem darba kārtības punktiem – situācija Sīrijā.
Emanuels Makrons
Francijas prezidents
Bīstama tendence, kas var ievest kontinentu bezdibenī, ir nacionālisms, indivīda brīvības ierobežošana. Mēs visapkārt redzam autoritārismu, mums to nevajag, tā vietā ir jābūt demokrātijas varai!
Mēs nevienam neesam pieteikuši karu, tā uzsvēra Makrons, bet nedrīkstam pakļauties Asada cinismam. Asads īsteno karu pret savu tautu, turpināja Francijas prezidents. Makrons pauda gandarījumu, ka bez neviena upura sagrautas trīs ķīmisko ieroču fabrikas.
"Tas ir spēcīgs brīdinājums Asadam, Krievijai. Ja Obama būtu solījis, ka ķīmisko ieroču lietošana ir sarkanā līnija, Krievija nebūtu reģionā ieviesusies. Jautājums, kādas būs sankcijas pret Krieviju, Sīriju," norāda Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete.
Tikmēr pustukšā zālē savu preses brīfingu sasauca Eiropas kreisie. Viņi asi kritizē uzlidojumus Sīrijai. "Makronam nebija mandāta tā rīkoties, kopā ar lielo autokrātu Donaldu Trampu! Faktiski sarīkot karu pret Sīriju!" sašutusi Vācijas kreiso pārstāve Gabriela Zimmere.
Makrons sola investēt 50 miljonus eiro NVO attīstībā Francijā un mudina līdzīgi rīkoties arī citām ES valstīm.
