Francijas ziemeļrietumus un Britu salas skārusi viena no spēcīgākajām vētrām pēdējo desmitgažu laikā. Francijā tā prasījusi vismaz viena cilvēka dzīvību, bet 1,2 miljonus cilvēku atstājusi bez elektrības.
Kā intervijā Francijas raidorganizācijai "Franceinfo" sacīja Francijas transporta ministrs Klemāns Bons, vienu cilvēku, vadot kravas automašīnu, nogalinājis krītošs zars.
Saskaņā ar meteoroloģijas aģentūras "Meteo-France" datiem Francijas ziemeļrietumos vējš brāzmās sasniedzis vairāk nekā 120 kilometrus stundā, bet Finistēras departamentā – vairāk nekā 200 kilometrus stundā. Vēja ātrums vētrā, kas nodēvēta par Kīranu, pārspēja vairākus vietējos rekordus, raksta CNN.
Savukārt aģentūra AP vēsta, ka jūrā Francijas ziemeļrietumos viļņu augstums sasniedz pat 10 metrus.
Aptuveni 780 000 cilvēku bez elektrības ir Bretaņas ziemeļrietumu reģionā, atsaucoties uz Francijas enerģijas piegādātāju "Enedis", raksta CNN. Elektroapgādes pārtraukumu galvenokārt izraisīja nogāzti koki un elektrības balsti. "Enedis"pašlaik ir mobilizējis aptuveni 3000 darbinieku un 30 helikopterus, lai atjaunotu elektroenerģijas padevi vētras skartajos apgabalos.
No trešdienas pusnakts trīs administratīvajos reģionos Bretaņā un ziemeļrietumu piekrastē Francijas Iekšlietu ministrija izsludināja sarkano brīdinājumu, kas ir Francijas augstākais brīdinājums par laikapstākļiem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Vētra ir skārusi arī Britu salas un Normandijas salas, kur ir spēkā sarkanie brīdinājumi. Džersijas salā slēgtas visas skolas un lidosta, teikts valdības tīmekļa vietnē.
Atcelti arī lidojumi Gērnsijas un Aldernijas lidostām.
Nīderlandes aviokompānija KLM atcēlusi visus lidojumus no Nīderlandes un uz Nīderlandi, atsaucoties uz valstī gaidāmo lielo vēja ātrumu un spēcīgajām brāzmām, raksta AP. Ieteicams sekot līdzi jaunumiem lidostu mājaslapās.
Tā kā šai vētrai dots neparasts nosaukums, daudziem rodas jautājums, kāpēc tieši Kīrans.
Izrādās, viss ir atkarīgs no tā, kuru valsti vētra skars vispirms. Kopš 2017. gada Eiropa ir sadalīta piecās zonās, kurās meteoroloģiskie dienesti sadarbojas, lai kopīgi nosauktu jaunāko parādību, raksta franču medijs "Le Monde".
Šoreiz vētra skāra zonu, kura atrodas Francijas ziemeļrietumu daļā, Īrijā, Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē. Tai izvēlēts īru nosaukums – kā veltījums Ziemeļīrijas civildienesta ierēdnim Kīranam Feronam (Ciarán Fearon), kurš strādājis plūdu uzraudzības jomā.
Attiecībā uz pārējo pasauli jāpiebilst, ka galvenā iestāde, kas cita starpā arī dod nosaukumus vētrām, ir Pasaules Meteoroloģijas organizācija (WMO). Tomēr tā nosauc vētru tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 119 km/h un to pavada spēcīgs lietus.
