Gada apskats 2020: pandēmija, Baltkrievijas un ASV prezidenta vēlēšanas un apjomīgi protesti

Gada sākums liesmās aizritēja Austrālijā. Tā dēvētā "Melnā vasara" valstij atnesa nepieredzēti spēcīgus mežu ugunsgrēkus, un izpostītu dzīvo dabu. Nodega platības trīs Latvijas teritoriju apmērā. Vēlāk gada laikā līdzīgu katastrofu piedzīvoja arī ASV Kalifornijas štats.

Vien pāris dienas pēc Vecgada vakara visu skatieni tika pievērsti Irānas pulvera mucai. Amerikā par teroristu atzītais Irānas ģenerālis Kasems Soleimani tiek nonāvēts dronu uzlidojumā Bagdādē. Kara draudi no Teherānas gan neīstenojās. Tomēr, spriedzei mācot varas spici, tiek notriekta Ukrainas pasažieru lidmašīna, noturot to par ienaidnieka gaisa kuģi. Vairākas dienas melojot par notikušo, Irāna tomēr atzīst kļūdu.

"Nesaprotama" elpceļu slimība atklāta Uhaņā. Maz cilvēku gaidīja, ka koronavīruss, kas izplatījies Ķīnā, sasniegs arī viņu zemes. Pirmie Eiropā tika skarti itāļi, turklāt ļoti smagi. Vēlāk no Šengenas zonas sniegtajām brīvībām palika vien nosaukums, jo Eiropa sāka izolēšanos. "Nekad dzīvē nebūtu iedomājies, ka parakstīšu pavēli slēgt Venēcijas karnevālu. Slēgt skolas, baznīcas, muzejus. Mēs prasām daudz, bet ir jāstrādā kā komandai – veselības vārdā," paziņoja Itālijas Veneto reģiona gubernators.

Domino efekts sākās visās dzīves sfērās. Zīmīgākais ekonomikā bija sāpīgais akciju tirgus kritiens un sirreālās negatīvās naftas cenas.

Gada sākumā "Brexit" mijās ar tā dēvēto "Megxit". Lielbritānija formāli atstāja Eiropas Savienību, bet par lieliem jaunumiem parūpējās karaļpāris, jo princis Harijs un Megana Mārkla paziņoja, ka atsakās no sava statusa un turpmāk dzīvi vadīs Kalifornijā.

Vasaras laikā Amerikas Savienotajās Valstīs, par spīti pandēmijai, ielas lielajās pilsētās bija miljoniem ļaužu pārpilnas. Notika protesti pēc melnādainā Džordža Floida nonāvēšanas. Pret policiju, pret rasismu un nevienlīdzību ielās devās daudzi, brīžiem gan demonstrācijas pārauga vardarbībā, demolēšanā un ēku dedzināšanā. Vandālisms atrada ceļu arī Eiropā, kur krita desmitiem koloniālisma laika cilvēku un citu personu statujas.

Augusta sākumā jau tā iedragāto libāniešu uzticību valdībai vēl vairāk zemē iedzina notikušais netālu no paša Beirūtas centra. Nevīžīgi glabātas ķimikālijas radīja eksploziju, kas laupīja 200 cilvēku dzīvības un radīja postījumus kilometriem tālu.

Pāris dienas vēlāk pasaule pievērsa uzmanību notikumiem, kas klauvē tepat pie mūsu durvīm. Baltkrievijā notiek prezidenta vēlēšanas. Ar vairākiem kandidātiem Lukašenko režīms jau izrēķinājies nosūtot tos aiz restēm. Opozīcija spēkus apvieno aiz mazāk zināmās Svjatlanas Cihanouskas. Nozagtās vēlēšanas un izziņotais "Eiropas pēdējā diktatora" kārtējais triumfs raisa masu protestus, streikus un arī varas brutālu reakciju, represijas pret demokrātisko kustību, kas katru nedēļas nogali notiek vēl līdz šim brīdim.

Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska paziņo: "Baltkrievija ir modusies. Mēs vairs neesam opozīcija, mēs esam vairākums. Notiek miermīlīga revolūcija." Baltkrievijas režīma draudi opozicionāru, arī Cihanouskas dzīvībai, lika viņai doties prom no valsts. Viņa uzturas kaimiņos Lietuvā, no kurienes aktīvi aizstāv demokrātiskās kustības intereses. Cihanouska viesojās arī Rīgā, kur viņa akcentēja, ka izjūt milzīgu atbildību pārstāvēt baltkrievu tautu, tomēr sagaida arī aktīvāku rīcību un cilvēktiesību aizstāvību no Eiropas Savienības.

Baltkrievijas krīzes laikā Latvijā arī vēsturiska Francijas prezidenta vizīte. Emanuels Makrons tikās ar Latvijas amatpersonām un skaidroja savu pozīciju, aicinot veidot dialogu ar Maskavu. Baltkrievijas krīzē par glābēju brūkošajai ekonomikai pieteicās Vladimirs Putins, solot izdevīgus aizdevumus.

Pāris mēnešus vēlāk Krievijas prezidents arī manevrēja divu sīvu ienaidnieku vidū – Armēnija un Azerbaidžāna uzsāka cīņas par Kalnu Karabahas zemēm. Sešas nedēļas ilgais karš pārzīmēja ietekmes zonas reģionā, vairākām teritorijām nonākot Baku kontrolē.

Visbeidzot, gada nogalē, pandēmijas šaubu māktas, notika ASV prezidenta vēlēšanas. Parasti rezultāti jau skaidri nakts laikā, tomēr rekordlielā aktivitāte un vēlme balsot ar pasta starpniecību, radīja neskaidrības. Pēc ilgas balsu skaitīšanas, pārskaitīšanas un tiesas prāvām, par uzvarētāju nosaukts Džo Baidens.

"Šajā cīņā par Amerikas dvēseli, demokrātija ņēma virsroku," akcentēja jaunievēlētais ASV prezidents. Viņš amatā nomainīs Donaldu Trampu, kura četrgade amatā vienaldzīgu atstājusi nav nevienu.