Meklē jaunus veidus skolēnu zināšanu pārbaudei mākslīgā intelekta laikmetā
Mākslīgais intelekts vairs nav nākotnes tehnoloģija – tas jau ir arī skolēnu ikdienā. Tas var palīdzēt atrast atbildi, izskaidrot sarežģītu vielu vai pat izpildīt mājasdarbu. Bet kur beidzas palīdzība un sākas darbs skolēna vietā? Šodien TV3 ziņās sākam sižetu sēriju, kurā skaidros, kā mākslīgais intelekts maina skolu un ko tas nozīmē skolēniem un skolotājiem.
Mākslīgais intelekts jau sen vairs nav kaut kas attāls vai sarežģīts rīks, ko izmanto tikai programmētāji un tehnoloģiju eksperti. Tas ir palīgs ikdienā ikvienam no mums kā sadzīvē, tā darbā un arī mācībās. Taču, ja skolēna vietā mākslīgais intelekts spēj izpildīt arvien vairāk uzdevumu, skolām rodas jauns izaicinājums – kā pārbaudīt skolēna patiesās zināšanas.
Dārta ir Salaspils 1. vidusskolas 12. klases skolniece. Viņa stāsta, ka mākslīgo intelektu ikdienā un mācībās izmanto reti, bet … tas esot labs palīgs zināšanu pārbaudei: "Ja es gatavojos pārbaudes darbam, tad es prasu, lai viņš uztaisa PD manā līmenī tajā priekšmetā par noteiktu tēmu, lai es saprotu, cik es daudz zinu! Kopumā es sarakstu visas atbildes un tad skatos cauri, cik man ir punkti."
"Es pati cenšos, piemēram, mājasdarbus nepildīt ar MI, jo tad no tiem nav nekādas jēgas. Skolotāji aicina neizmantot MI, varbūt pašā sākumā bija kaut kādi testa varianti – pamēģinām pajautāt to un to, bet izņemot programmēšanu, ļoti, ļoti reti, kad to atļauj. Ja cilvēkam nav pašam to ambīciju pašam mācīties un izmantot savu intelektu, tad tas var būt postoši smadzenēm."
Tikmēr skolas matemātikas skolotāja MI pati ikdienā izmanto arvien biežāk, taču skolēniem tā iespējas pagaidām stundās izmanto piesardzīgi. Viņa bažījas, ka skolēnam var rasties pavisam loģisks jautājums – kāpēc gan pašam mācīties matemātiku, ja uzdevumu dažu sekunžu laikā var atrisināt MI? Taču, paļaujoties uz gatavu atbildi, skolēns neapgūst pašu svarīgāko – spēju domāt, meklēt risinājumu un pamatot savu atbildi. Tāpēc pagaidām MI galvenokārt paliek kā palīgs mācībām ārpus stundām.
"Es pērn biju uzdevusi mājasdarbu izrēķināt kaut kādu uzdevumu un uzdevumā bija parādījušās kvadrātsaknes vai daļveida darbības un tur tad tiešām skolēns bija copy-paste ielicis šo te MI tekstu, kurš ir ģenerēts lineārajā tekstā, nevis matemātiskajā latex valodā. Tur jebkuram cilvēkam bija skaidrs, ka tas ir MI, bet šogad mans mērķis ir pielāgoties mākslīgajam intelektam, daļēji dot skolēniem iespēju arī matemātikā izmantot MI. Došu uzdevumus tik vienkāršus, ka skolēnam būs jautājums – kāda jēga man izmantot mākslīgo intelektu, es to varu izdarīt ātrāk."
No šī gada Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar partneriem īsteno programmu, kuras mērķis ir palīdzēt skolām jēgpilni izmantot mākslīgo intelektu. Tajā iesaistītas 25 mākslīgā intelekta līderu skolas, tostarp Salaspils 1. vidusskola.
"Varbūt mums kādam bērniņam ir lēnāks temps, cits atkal visu uztver daudz ātrāk, un skolotājam, kurš ir viens klasē, ir diezgan grūti sastādīt šos uzdevumus. Tā doma ir tāda, ka skolotājs ar MI palīdzību daudz ātrāk varēs saveidot dažādus uzdevumus, dažādu līmeņu, tekstpratības un piemērotus bērnu spējām, līdz ar to, veltot vairāk laika tam, kam pedagogs ir domāts – vairāk sarunām ar bērnu, vairāk atbalstam, vairāk būt klātesošam."
Viena lieta ir atsevišķa skolotāja pieredze, pavisam cita – atrast pieeju, kas derētu skolām visā Latvijā. Tieši to praksē tagad mēģina izdarīt MI līderu skolas – pārbaudīt, kā tehnoloģiju izmantot mācībās un kādi atbalsta rīki nepieciešami skolotājiem.
Skolas, kas iekļautas šajā 25 izglītības iestāžu tīklā, savā starpā dalīsies pieredzē, bet programmas partneri, starp kuriem ir arī biedrība "Riga tech girls", palīdzēs piesaistīt nepieciešamos speciālistus. Iegūto pieredzi plānots apkopot, vēlāk ar to daloties arī citās Latvijas skolās. Un viens no jautājumiem, uz kuru skolām būs jāmeklē atbilde – kā vērtēt skolēna darbu laikā, kad gatavu atbildi var iegūt dažu sekunžu laikā. Ja skolēns iesniedz labi uzrakstītu darbu, tas vēl nenozīmē, ka viņš šo vielu arī saprot.
"Arī skolēniem ir tāda viltus sajūta, ka viņi dabū to atbildi, tātad viņi to zina, bet mēs zinām, ka tas tā nestrādā."
Tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums – vai risinājums ir cita tehnoloģija, kas mēģina atklāt MI ģenerētu saturu? Līdzīgi kā plaģiātisma gadījumā, arī MI izmantošanai tiek veidoti atpazīšanas rīki. Taču to precizitāte nav absolūta.
"Pirmkārt, tie nav perfekti un tie bojā pašu galveno, kas ir starp skolotāju un skolēnu, un tā ir uzticība. Es drīzāk domāju, ka skolotājam jādomā, kā veidot tādus uzdevumus, lai nebūtu jāizmanto šie te izķeršanas rīki un saglabāt tās cilvēciskās attiecības, kas ir pamats jebkuram mācību procesam."
Taču, lai skolotājam nevajadzētu kļūt par MI detektīvu, tad jābūt citam mehānismam, kas skolēnam skaidri pasaka – kur mākslīgais intelekts ir palīgs un kurā brīdī tas jau sāk darīt darbu viņa vietā. Latvijā šīs robežas mēģināts iezīmēt īpašās MI izmantošanas vadlīnijās. To pamatā nav ideja MI aizliegt; tieši pretēji – tās paredz, ka skolēnam ir jāiemācās ar šo tehnoloģiju strādāt, vienlaikus saprotot arī savu atbildību.
"Tie skolēni, kuri ir ieslīguši šajā kognitīvajā slinkumā, ko lieliski atbalsta MI rīku izmantošana, viņi tā arī turpina to darīt. Viņi atradīs simt un vienu ceļu, nomainīs tās domuzīmes, nomainīs tos dažus vārdus, kas varbūt ir nododoši. Mēs nedrīkstam zaudēt šo prasmi, ka mēs tikai kaut ko ģenerējam un nododam. Nē, tev ir jāprot runāt par šo darbu. Bet te ir tas jautājums – ja ir tik blīva tā mācību programma – vai mums būs laiks tam visam?"
MI ienākšana skolās tādējādi liks pārskatīt arī pašus zināšanu pārbaudes principus. Ja gatavu darbu iespējams iegūt dažās sekundēs, arvien svarīgāk kļūs arī skolēna spēja pašam izskaidrot, argumentēt un aizstāvēt paveikto.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
