Gads kara apstākļos Ukrainas Bruņoto spēku kapelāna acīm

Ir pagājis jau gads, kopš Krievija sāka pilna mēroga karu Ukrainā. Ko tu vari pateikt par šo gadu?

"Ko lai pasaka – karš. Mēs piedzīvojam to, ka ļoti daudz cilvēki cieš. Reizēm es kā kapelāns, mācītājs palieku uz pauzes. Uz pauzes, jo, no vienas puses, es saprotu, ka Dievs pieļauj atsevišķas lietas, bet reizēm iekšējā balss saka – ne jau līdz tādai pakāpei, ne līdz tādai pakāpei. Bet tad ieslēdzu ticību un saku, ka droši vien tā ir jābūt."

Mēs jau paši redzam, ka šeit ir ļoti smagi. Tu brauc pie puišiem, kuri ir frontes pirmajās līnijās. Kā viņus motivēt? Kā dot spēku cīnīties tālāk?

"Ja godīgi, viņi jau ir motivēti. Mēs šodien tieši runājām, ka visi labākie meistari atrodas pirmajās līnijās. Ļoti daudzi mani draugi, 24. februārī savāca savas mantas, noskūpstīja sievas un aizgāja uz kara komisariātu. Viņi jau atbrauca šurp motivēti, man nav viņus jāmotivē kādām darbībām. Viņi ir motivēti ar to, ka mūsu valsti ir piemekējušas bēdas, tieši tāpēc viņi atbrauca uz šejieni."

Un dēls frontē?

"Zini, lai es teiktu, ka tas nospēlēja lielu lomu, pieņemot šo lēmumu? To es arī sievai teicu – dēls jau bija pieņēmis lēmumu septembrī – iet un aizstāvēt savu dzimteni. Un es nezināju, kur būs mana brigāde, kur mēs atradīsimies. Mēs ar viņu primo reizi satikāmies marta beigās.

Gads ir pagājis kopš 24. februāra, bet šeit karš jau ir no 2014. gada. Daudz nāvju, daudz sāpju, kur tu ņem spēku?

"Kad esmu bijis visu dienu ar saviem puišiem un katrs ir izkratījis visu, kas uz sirds, es atbraucu, liekos gulēt un no rīta es pamostos, mans iekšējais spainis ir sakopts, tas ir tīrs, un es ar labu garastāvokli, smaidu sejā braucu pie puišiem uz pirmajām līnijām."

Droši vien ir bijis kāds brīdis, kad ir sajūta, viss, es vairs nevaru?

"Teikšu, ka nē. Pamest un aizbraukt uz Vāciju pie savas ģimenes, nē, tādas sajūtas nav. Tieši otrādi, ir sajūta, ka ir jādara vēl vairāk."

Ja mēs salīdzinām – šeit Donbasā karš sākās 2014. gadā – pirms astoņiem gadiem, un tad 24. februāris. Ja salīdzinātu – vai tie ir divi dažādi kari?

"Tās ir dažādas lietas. Kopš 2022. gada ir cits karš, tā bija milzu karaspēka ievešana. Donbasā līdz 2022. gadam izmantoja citus ieročus, tas bija pavisam cits karš. Karavīri, kuri ir cīnījušies par Kijivu, Sumiem, saka – tāda kara nav bijis. Šeit ir elle!"

Kāda šodien ir situācija frontē?

"Ļoti smaga. Šajā virzienā ir sagrupēti ļoti lieli spēki. Šā gada laikā Krievijas Federācija nav spējusi paveikt nekādas ļoti nopietnas darbības. Ir pilsētas, no kurām mūsu spēki atkāpās, lai saglābtu pilsētas, lai krievi tās neiznīcinātu. Tāda, lūk, situācija."

Ko Jums nozīmē tas, ka mēs šeit braucam, palīdzam, esam ar jums kopā?

Jūs esat daļa mūsu ģimenes. Man reiz teica, ka latvieši nav tik atvērti, uzreiz atvērti ar sirdi, bet es domāju, ka to teica cilvēks, kurš nepazīst latviešus. Nekad neesmu saticis nevienu latvieti, kurš būtu aizvērts savā attieksmē pret mums.