Gatavojoties NATO samitam Viļņā, alianses dalībvalstis lauž šķēpus par Ukrainas uzņemšanu

NATO jau iepriekš ir paudis savu atbalstu Ukrainai par pievienošanos aliansei, taču iekšējo domstarpību par to, kā vispareizāk valsti uzņemt, dēļ jūlijā notiekošajā samitā Ukraina visdrīzāk nesaņems oficiālu uzaicinājumu kļūt par daļu no NATO. To laikrakstam "’The Washington Post’’ apstiprina vairāki militārās alianses pārstāvji, kuri pauž – nesteigšanās ar oficiālu uzaicinājumu gan esot visu NATO dalībvalstu vienprātīgs lēmums.

Vienlaikus Austrumeiropas valstis apņēmušās uzstāt uz konkrētu soļu veikšanu, tostarp laika grafika ieviešanu, kurā Ukraina būtu jāuzņem NATO. Tās gatavas par šādu soli pārliecināt ASV un dažas Rietumeiropas valstis, kuras atbalsta mazāku un piesardzīgāku soļu speršanu Ukrainas pievienošanā aliansei, ieskaitot birokrātiskās izmaiņas NATO un Ukrainas struktūrās vai lēmumu paplašināt alianses tehnisko atbalstu valsts aizsardzības sektoram.

"’Viļņas samits nebūs vēsturisks bez lēmuma par Ukrainas nākotni aliansē,’’ uzsver Ukrainas misijas NATO vadītāja, vēstniece Natālija Galibarenko.

Neraugoties uz grūtībām, kas saistītas ar valsts uzņemšanu aliansē, kamēr tā ierauta Krievijas sāktajā karā, Ukraina uzskata – NATO "’jānosaka ceļš mūsu dalībai un algoritms Ukrainas virzībai uz iestāšanos NATO, nevis vēlreiz jāatkārto apgalvojums par "’atvērto durvju politiku’’. Ar to nepietiek,’’ paudusi Galibarenko.

Lai atturētu Kremli, ar solījumu nepietiek

Nespēja militārās alianses dalībvalstīm rast vienotu kopsaucēju, kā akcentē "TWP", izceļ potenciālās bažas par to, kas notiktu, ja Ukraina tiktu oficiāli uzņemta NATO, proti, Rietumu un Krievijas nesaskaņas varētu pieņemties spēkā. Jāatgādina, ka lielvalsts prezidents Vladimirs Putins jau ilgstoši uzsvēris, ka [viņaprāt] valstu, kas izveidojušās pēc Padomju Savienības sabrukšanas, pievienošanās NATO ir uzskatāma par draudu Krievijai.

Igaunijas Aizsardzības ministrijas augstākā amatpersona Tūli Danetona uzsvērusi, ka Viļņas samits sniedz iespēju Ukrainai nosūtīt spēcīgu vēstījumu: "’Pēc visām viņu pārciestajām ciešām viņu vieta ir NATO, un viņi ir vairāk nekā laipni gaidīti pievienoties.’’

Jāatgādina, ka 2008. gadā ASV jau paziņoja – gan Ukraina, gan Gruzija laika gaitā kļūs par NATO dalībvalstīm. Baltijas valstu ieskatā jūlijā gaidāmajam samitā militārajai aliansei būtu Ukraina oficiāli jāaicina pievienoties NATO, nevis atkārtoti jāpauž jau pirms 15 gadiem sacītais. Otrs variants Baltijas ieskatā būtu vismaz kopīgi nolemt par konkrētu laika grafiku un soļiem Ukrainas pievienošanai arī tad, ja pievienošanās kara dēļ prasītu ilgāku laiku nekā ierasts.

Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis sacījis, ka viņa Viļņas samita "’vēlmju sarakstā’’ ir "’atbilstoša ceļa nodrošināšana’’, lai Ukraina varētu iestāties NATO. Viņš atklājis, ka vēl pirms samita aliansē norisinās sarunas par "’politiskās gribas līmeni’’ attiecībā uz to, cik ātrai būtu jābūt Ukrainas uzņemšanai.

To valstu, kas atbalstu ātrāku Ukrainas uzņemšanu, ieskatā arguments par valsts neuzņemšanu, kamēr tajā norisinās karš, faktiski Putinam šajā jautājumā dod veto tiesības, kas absolūti nav tas vēstījums, kādu Kremlim vēlas nodot NATO. Šajā sakarā jāatgādina, ka lielvalsts pašpasludināto "’imperatoru’’ no citu valstu ieraušanas karā spējusi atturēt reāla valstu pievienošanās militārajai aliansei nevis solījumi, ka tas kādreiz notiks.

Proti, 2008. gadā Krievija iebruka Gruzijā neilgi pēc ASV paziņojuma par gatavību valsti kādreiz uzņemt NATO. Savukārt Ukrainu jau 2014. gadā šis solījums nepasargāja, togad Putinam nelikumīgi anektējot Krimu, nemaz nerunājot par pilna mēroga iebrukumu valstī 2022. gada 24. februārī.

Arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba aicinājis NATO rīkoties ātri un uzsvēris, ka Ukraina pēdējo 18 mēnešu laikā ir tiešā veidā pierādījusi savu gatavību kļūt par daļu no alianses. "’Ir pienācis laiks aliansei beigt attaisnoties un sākt procesu, kas noved pie Ukrainas iespējamās pievienošanās, parādot Putina, ka viņš jau ir cietis neveiksmi.’’

Bažas par NATO līguma 5. panta iedarbināšanu

Runājot par tiem, kas šo procesu buksē, ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas ieskatā NATO prioritātei šobrīd būtu jābūt patstāvīgam Ukrainas atbalstam kaujas laukā, gatavojoties tās ilgi gaidītajam pretuzbrukumam. Tāpat administrācija uzskata – Ukrainas dalība un iespējamās drošības garantijas ir jautājumi, kas būtu jārisina kā daļa no iespējamā kara noslēguma.

Tiesa, NATO dalībvalstu vidū ir vēl rezervētāki dalībnieki, proti, tādi, kas uzskata – Ukrainas uzņemšana kara laikā varētu iedarbināt NATO līguma 5. pantu, kas, savukārt, aliansi tiešā veidā ierautu nopietnā militārā konfliktā ar pasaulē lielāko kodolvalsti. Tāpat pastāv bažas, ka strauja Ukrainas uzņemšana aliansē, varētu likt Putinam vēl aktīvāk mēģināt kaimiņvalsti ieņemt.

Kāda amatpersona "’TWP’’ sacījusi, ka tieši starp Vāciju, Franciju un ASV notiekot "’kaut kas līdzīgs galda tenisam’’, raidot pārmetumus vienas otras virzienā par to, kura galu galā kavē Ukrainas pievienošanos.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vairākkārt minējis dalībvalstu atbalstu Ukrainas uzņemšanai aliansē, taču nav konkretizējis, kad un kā tas varētu notikt. Savukārt nesenākajā "’uzsaucienā’’ viņš NATO dalībvalstis aicināja koncentrēties uz palīdzības turpināšanu, jo "’bez suverēnas, neatkarīgas Ukrainas nav jēgas apspriest tās dalību aliansē’’.

Ukrainas pievienošanās ir pašas alianses interesēs

Par spīti dažādajiem viedokļiem vienprātība gan, šķiet, ir sapratnē par to, ka Ukrainas vienotība ar NATO varētu valsti nolikt spēcīgākā pozīcijā iespējamās sarunās ar Krieviju par kara izbeigšanu.

"’Mērķis no šī brīža līdz Viļņas samitam ir panākt vienošanos, kas parāda vienotību un taustāmu atbalstu Ukrainai, saglabā atvērto durvju politiku un parāda progresu ceļā uz dalību, vienlaikus cienot dažu dalībvalstu bažas,’’ paudis kāds britu diplomāts.

Šo domu papildinājusi Igaunijas Aizsardzības ministrijas pārstāve Danetone uzsverot – alianses spēju palikt vienotai "’uzmanīgi vēro arī Kremlis’’.

Ukrainas misijas NATO vadītāja Galibarenko vēl atzīmējusi, ka valsts dalība aliansē ir tikai tās pašas interesēs. "’Bez Ukrainas nav iespējams nodrošināt NATO austrumu flanga spēku. Tāpat kā Somija un Zviedrija stiprinās NATO ziemeļu flangu, Ukraina nodrošinās Austrumeiropas un Melnās jūras reģiona drošību.’’

Šajā sakarā viņa arī vērsusi uzmanību, ka bez nepieciešamības panākt vienprātību par konkrētu Ukrainas pievienošanos NATO, nepieciešama arī praktiska sadarbība. Proti, prioritāšu vidū ir modernas NATO gaisa un pretraķešu aizsardzības arhitektūras izveide, ievainoto militārā dienesta locekļu medicīniskās rehabilitācijas sistēmas izveide un nacionālās humānās atmīnēšanas sistēmas izveide.

Jāatgādina, ka Putina uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā tiešā veidā mudināja Somiju un Zviedriju likt pie malas gadiem ilgstošo neitralitātes politiku un tomēr pievienoties militārajai aliansei. Aprīļa sākumā, Turcijai kā pēdējai alianses dalībvalstij ratificējot jaunpienācēja pievienošanos, Somija oficiāli kļuva par 31. NATO dalībvalsti.

Savukārt Zviedrijai vēl nedaudz jāuzgaida – solīts, ka Turcija par tās pievienošanu balsos pēc tam, kad noslēgsies valsts prezidenta vēlēšanas, kuru 2. kārta paredzēta 28. maijā. Tāpat vēl Ungārija nav tikusi skaidrībā ar Zviedrijas pieteikuma ratificēšanu.