"Grib mūs nospiest ar masu": krievu armija teju gadu cenšas okupēt Časivjaru

Plāna sniega sega pārklājusi drupās pārvērstās Časivjaras gruvešus, nodegušo namu korpusus. Krievu armija šo mazo, bet stratēģiski svarīgo pilsētiņu cenšas okupēt jau teju gadu, un, tāpat kā visas līdzšinējās mērķu pilsētas, okupantu karaspēks arī šo noslauka no zemes virsas.

Vienīgais ceļš, kurš ved uz Časivjaru, tiek saukts par dzīvības ceļu, jo pa to ir vienīgā iespēja piegādāt cīņai nepieciešamo. Taču tas ir arī nāves ceļš – saspridzināto automašīnu vraki ir apliecinājums, ka brauciens uz pilsētu ir laimes spēle. Žurnālistus Časivjarā vairs nelaiž, tur notiek ielu kaujas.

Karavīri ved uz nosacīti drošāku vietu, cik nu droša var būt ugunslīnija, kur Časivjaras aizstāvjus piesedz artilēristi. Šķērsojam vienu no aizsardzības līnijām un dodamies uz pozīcijām. Frontē pamazām iestājas ziema, bet šis laiks, kad zeme vēl nav īsti sasalusi, ir sarežģīts, lai pārvietotos. It īpaši ātri, jo ienaidnieka acis ir visur.

Ukraiņu aizstāvjiem līdz šim izdodas atvairīt krievu iebrucēju uzbrukumus, taču situācija ir draudīga.

"Esam uguns līnijā, bez apstājas gatavībā un gaidīšanas režīmā, gaidām komandas par mērķiem, kādi tieši lādiņi jāšauj, un tad šaujam. Darba šobrīd ir krietni vairāk, šaujam vairāk nekā, piemēram, pirms pāris nedēļām. Darba ir vairāk," saka Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs Jurijs.

Šiem karavīriem vairāk darba nozīmē to, ka nulles līnijā atkal ir sācies uzbrukums un jāpalīdz saviem kājniekiem ar artilērijas uguni apturēt uzbrucējus. Puiši saka – pēdējā laikā strādājam ļoti daudz.

"Skatāmies pēc mērķiem. Viņi cenšas bez apstājas uzbrukt mūsu pozīcijām, bet mēs šeit arī – ne jau tāpat vien stāvam, atsitam ienaidnieka uzbrukumus. Viņi lien tur, kur viņiem nevajag līst, un grib savākt to, ko iecerējuši," saka Jurijs.

Arī Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs Andrijs saka, ka situācija ir ļoti smaga, bet šeit visi dara, ko var. Karavīri strādā ar NATO standarta 155 mm kalibra Polijas ražojuma pašgājējhaubici.

"Ekipāža mums ir laba, visi saprot, kāpēc esam te, katrs zina savus uzdevumus. Lādiņu pagaidām pietiek, bet, protams, situācija būtu labāka, ja to būtu vairāk. Tehnika mums ir laba, viss ir automātiski, ļoti laba tehnika. Šauj līdz 30 kilometru attālumā, atkarīgs no lādiņu veida," saka Andrijs un turpina, "gaļas uzbrukumi, ar cilvēkiem, ar masu grib mūs nospiest. Viņu droni – izlūkdroni, trieciendroni – bez apstājas ir virs mums, slēpjamies, nogaidām, tikai tad varam izbraukt uz strādāt. [TV3 Ziņas: Ziema, tagad grūtāk?] Ir normāli, normāli. Turamies. Viss būs Ukraina. Nekā savādāk."

Časivjaras pilsēta okupantu karaspēkam ir būtiska, jo tā atrodas nozīmīgā virsotnē. Pilsētas okupācija iebrucēju armijai ļautu pilnīgā uguns kontrolē pakļaut lielās Doneckas apgabala pilsētas – Kostjantinivku, Kramatorsku un Slavjansku. Šīm pilsētām tad draudētu tas pats liktenis, kas drupās pārvērstajai Časivjarai.