"Gruzijai ir divas iespējas – Rietumi vai Krievija." Tbilisi profesors par plašajiem protestiem
Tbilisi universitātes profesors Kaha Kaličava atzīst, ka tas, ko pēdējās dienās novērojams Gruzijā, ir politiskās leģitimitātes krīze. Tā ir cīņa par to, kurš izrādīsies stiprāks – prokremliskie spēki vai tautas griba. Viņš arī akcentē, ka Gruzija nevar ieņemt neitrālu pozīciju, proti, kļūt par vēl vienu Šveici. Tādēļ arī turpinās šī cīņa, tostarp ar protestiem valsts ielās, kā arī būtiska loma ir ārējam jeb Eiropas Savienības atbalstam.
Iedzīvotāju protesti Gruzijā pakāpeniski decentralizējas, proti, tie sākās galvaspilsētas centrā pie parlamenta ēkas, taču nu sāk izklīst pa valsts reģioniem un citām lielākajām pilsētām, pastāsta Kaličava. Situācija kopumā ir diezgan saspringta, jo policija un speciālo uzdevumu vienības pret protestētājiem izvērš dažāda veida vardarbību.
Protestētāju mērķis, protams, ir mainīt valdības pieņemto lēmumu nevirzīties pretī Eiropas Savienībai. Vai ar protestiem izdosies to panākt? Ivane Džavahišvili Tbilisi Valsts universitātes pasniedzējs aicina uz šo jautājumu paraudzīties retrospektīvā, proti, kā līdz šiem protestiem Gruzija vispār nonākusi.
Viss sākās pērnajā gadā, kad valdība pirmoreiz mēģināja virzīt pieņemšanai tā dēvēto "Krievijas aģentu" likumu. Toreiz tas saņēma plašu sabiedrība pretreakciju – iedzīvotāji sāka protestus – un faktiski tika atsaukts dažu dienu laikā.
Valdība solīja vairs neaiztikt konkrēto likumu, taču šā gada maijā to atkal virzīja pieņemšanai. Šoreiz parlamenta diskusijas par likuma pieņemšanu ilga vien 67 minūtes, pēc kurām "Krievijas aģentu" likums arī tika pieņemts. Jau šis solis faktiski nozīmēja Gruzijas valdības "politisko galu", teic profesors.
Kaličava arī atgādina, ka Gruzijas Konstitūcijas 78. pants paredz reformu īstenošanu, lai valsts virzītos Eiropas Savienības (ES) virzienā. To nepildot, arī tas veicina sabiedrības neapmierinātību.
"Gruzijas valstij ir divas galvenās iespējas. Viens variants ir Rietumi, bet otrs – Krievija. Domāju, ka starp tiem cita nav, ko varam izvēlēties. Mēs nevaram pasludināt neitralitāti kā Šveice. Attiecīgi sanāk, ka, krītot ES kursam, jebkurai valdībai nav jēgas. (..) Domāju, valdība mēģina spēlēt varas politikas spēli. Viņi saņem pretreakciju. Ielās ir masveida protesti. Bet valdība caur varas politiku cenšas kaut kādā veidā šos protestus salauzt un izsmelt. Mērķis ir atkal centralizēt viņu varu pēc likumīgās leģitimitātes krīzes, kas mūsu valstī ir pēc vēlēšanām. (..) Vai šajā gadījumā valdība atkāpsies un atsauks savu iniciatīvu? Viss atkarīgs no tā, cik ļoti cilvēki pretosies."
Protesti Gruzijā notiek jau sesto dienu un šķietami tikai pieņemas spēkā. Pazīmju, ka valdība varētu iedzīvotājos ieklausīties, gan vēl nav. Jāpatur prātā, ka Gruzijai strauji tuvojas prezidenta vēlēšanas. Vai tās varētu būt jauns grūdiens vēl vērienīgākiem protestiem?
"Ir ļoti svarīgi skaidri un taustāmi sajust ārvalstu atbalstu. Šajā gadījumā runāju par ārējo atbalstu no ES. Visi saprot – lai ES varētu veikt kādus pasākumus pret "Gruzijas sapņa" valdību, ir vajadzīgs zināms laiks, pūles un procedūras. (..) Cilvēki cer mainīt situāciju valstī, bet saprot, ka bez ārējā atbalsta īstermiņā sistēmu būs ļoti grūti salauzt. (..) Viņi cenšas spēlēt ar varas politiku. Tāpēc šeit viss ir atkarīgs no tā, kurš uzvarēs. Un acīmredzami šajā spēlē valdībai ir vairāk resursu. Tāpēc cilvēki saprot, ka, lai stiprinātu iekšējo leģitimitāti un demonstrētu valdību kā neleģitīmu, ir ļoti svarīgi iziet ielās. Bet atkal – bez ārzemju atbalsta, bez lielāka spiediena no ārpuses šis process var kļūt ļoti sarežģīts jau pēc dažām dienām, dažām nedēļām."
Kā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja arī gruzīnu žurnāliste, protesti valstī tikai turpina pieņemties spēkā, un nav iespējams tiešā veidā pateikt, cik drīz tie varētu tikt pārtraukti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
