Ukrainas armija frontes līnijās ik dienu zaudē līdz 100 karavīru, bet ap 500 gūst ievainojumus. TV3 Ziņu filmēšanas grupa apmeklēja Slavas aleju pie Harkivas, kur pēdējos trīs mēnešos apglabāti vairāki simti Ukrainas karavīru.
TV3 Ziņu filmēšanas grupa atrodas Slavas alejā pie Harkivas, kur apglabāti Ukrainas brīvības cīnītāji. Iepriekš TV3 Ziņu filmēšanas grupa šeit viesojās janvārī, un toreiz nebija pat uz pusi tik daudz apbedījumi kā tagad. Šeit pēdējos trīs mēnešos apglabāti vairāki desmiti Ukrainas brīvības cīnītāju – jauni puiši un meitenes, kuri kopš Krievijas iebrukuma Ukrainas teritorijā smagās cīņās ir atdevuši savas dzīvības.
"Šeit apbedīti Ukrainas varoņi, kuri krituši cīņās frontes pirmajā līnijā – šeit, Harkivas apgabalā. Vairāki simti jaunu apbedījumu… Un arī jaunu kapavietu, kur guldīt kritušos. Armijas mācītājs saka, – ir smagi, pats kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā izvadījis jau vairākus simtus karavīru… Tie visi ir bijuši cilvēki, kurus viņš pazinis, šiem karavīriem palikušas ģimenes, kurām šis karš ir izpostījis visu. Mācītājs neslēpj, ka arī pašam ir grūti rast spēku, bet katra izvadītā varoņa stāsts dod arvien lielāku motivāciju izdzīt ienaidnieku no savas zemes."
"Mēs ar Jums runājam 103. dienā, kopš Krievija sāka masveida iebrukumu Ukrainā – bet karš turpinās jau devīto gadu. Visi, kas šeit ir apglabāti, viņi ir miruši, aizstāvot savu zemi, savas mājas, visas Ukrainas cilvēkus. Viņi ir miruši smagas cīņās, cīņās, kur viņi gāja, lai pasargātu cilvēkus un valsti, kuru viņi mīlēja – cīņās par Ukrainu un ukraiņiem," stāsta Ukrainas armijas kapelāns.
"Ir grūti sevī valdīt dusmas, aizvainojumu, žēlumu, nav viegli arī saņemt spēkus, lai virzītos tālāk šā kara laikā. Es lieliski saprotu, ka tie puiši un meitenes, kuriem es cenšos dot spēku – saprotu, ka viņi var neatgriezties, bet vienalga – mans uzdevums ir dot viņiem garīgo mierinājumu, spēku – jo sabrucis kapelāns viņiem nav vajadzīgs," atzīst Ukrainas armijas kapelāns,
Mācītājs saka, – smagi ir strādāt atbrīvotajās pilsētās, kurās pēc okupācijas atklājas krievu kaujinieku pastrādātie kara noziegumi.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Es varu pateikt tikai vienu – cilvēki, kuri var pastrādāt tādas zvērības, viņus vada velns, velns ar viņu rokām pastrādā šos noziegumus. Un mēs visi zinām, par kuru velnu es runāju. Viņus uzveikt var tikai ar spēku, tikai ar spēku, ne tikai fizisko, bet arī garīgo. Neraugoties uz to ļaunumu, kas nāk mums pāri, Ukraina uzvarēs. Mēs zinām, ka ar mums kopā ir labi cilvēki, draudzīgas tautas, uzticami kaimiņi, mēs zinām, ka uzvarēsim, visi uzvarēsim, un visiem mūsu varoņiem, kuri ir atdevuši savas dzīvības, mūžīgu svētību un mieru," novēl Ukrainas armijas kapelāns.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas sniegtā informācija liecina, ka ik dienas kaujās ievaino ap 500 Ukrainas karavīru, vēl daudz vairāk ir ievainoto civiliedzīvotāju. Lielāko daļu no viņiem ārstē Rietumukrainas pilsētās. Slogs Ļvivas, Vinnicas un citu pilsētu medicīnas iestādēm ir milzīgs, tāpēc šobrīd tiek meklētas iespējas, kā Latvija varētu iesaistīties karā ievainoto ukraiņu ārstēšanā.
Andrijs Sadovijs
Ļvivas mērs
"Mēs uzņemam ļoti daudz ievainoto – tie ir civilie, bērni, sievietes, daudz mūsu karavīru. Mēs patlaban strādājam pie tā, lai izveidotu rehabilitācijas centru, kurā mums būtu nepieciešama arī sadarbība ar Latviju, jo mēs ārstējam ļoti specifiskus gadījumus, tās visas ir kara traumas."
Viņš norāda, ka tiek uzņemti tūkstošiem ievainoto un lielākā daļa no tiem ir civiliedzīvotāji – bērni bez rokām, kājām, sievietes. Ir grūti sagaidīt vilcienus ar ievainotajiem, kurus viņi uzņem ārstēt. Lielākoties tie ir ievainotie no Kramatorskas, Bahmutas, Doneckas, Luhanskas apgabaliem, Harkivas apgabaliem.
Oficiāli skaitļi par to, cik Ukrainas civilo un karavīru dzīvības ir laupījis Krievijas sāktais karš Ukrainā, nav, taču noprotams, ka runa ir par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.
Žurnalistikā kopš 2012. gada. Strādājot žurnalistikā un ziņojot no ‘’karstajiem punktiem’’ Ieva par savu misiju uzskata sniegt sabiedrībai pēc iespējas objektīvāku informāciju, aktualitātes piedzīvojot savām acīm.
