Igauņi cietumus plāno pārvērst biznesā: iecerei par ārvalstu ieslodzīto uzņemšanu ir reāla interese

Igaunijas cietumu piepildījums šobrīd ir nedaudz lielāks par pusi, 51%. Tas nozīmē, ka ieslodzījuma vietas ir pustukšas. Tikmēr citviet Eiropā situācija ir pretēja, cietumi ir pārpildīti.

Tāpēc arī dzima ideja par vietu iznomāšanu. Pirmais rindā ir cietums Tartu. "Šajā ēkā ir 12 dzīvojamie sektori, kuros vidēji ir 44-56 ieslodzītie. Varu parādīt, šeit ļoti labi var redzēt ieslodzīto dzīves apstākļus. Divvietīga kamera. Gulta abiem ieslodzītajiem, galds, pie kura rakstīt, lasīt, sēdēt. Skapis, kur salikt savas lietas, un tad tualete," saka Tartu cietuma direktors Kalle Meho.

Tartu cietums ir mūsdienās būvēta ēka, līdz ar to nepasliktina notiesāto dzīves apstākļus, salīdzinot ar mītnes zemi.

Sākotnēji parādījās ziņas, ka sarunas notiek ar Lielbritāniju. Tagad ticamāks kļūst variants par Nīderlandi un Zviedriju.

"Ieslodzītie šeit pavadītu sava termiņa vidusdaļu. Sākums un beigas – mītnes zemē. Runa ir par notiesātājiem ar gariem termiņiem, jo citādi process būtu ļoti sarežģīts, apjomīgs un dārgs. Domāju, ka vidēji šeit tiktu pavadīti 4-5 gadi," saka Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu departamenta kanclera vietnieks Raits Kūse.

Ņemot vērā, ka iecere vietējos var radīt zināmas bažas par drošību, vairākkārt tiek uzsvērtas sarkanās līnijas. Neviens no ieslodzītajiem pēc soda izciešanas nepaliek Igaunijā.

"Tieši tas, par ko es tikko runāju – ieslodzītie šeit netiks atbrīvoti. Nosacījumus apspriedīsim arī ar ministrijām un struktūrām, kad projekta aprises sāks kļūs skaidrākas," norāda Ieslodzījuma vietu departamenta kanclera vietnieks.

Tiek lēsts, ka 500 ieslodzīto izmitināšana valsts budžetam dotu 50 miljonus eiro gadā. Tiesa, kad uzņemšanas sāktos reāli, vēl nav zināms.