Igaunijā nitazēnu pārdozēšanas vilnis; lielākā daļa bīstamo vielu nāk no Latvijas
Igaunijas mediķi ceļ trauksmi par narkotiku lietošanas radīto postu valstī. Pērn un aizpērn narkotikas paņēmušas vairāk nekā simts cilvēku gadā. Tas ir ievērojami vairāk nekā agrāk. Viens no iemesliem – nitazēnu jeb ļoti spēcīgu sintētisko opioīdu lietošana.
Tās nav populārākās, taču nāvējošākās gan. Un teju visi Igaunijā pieejamie niztazēni esot ievesti no Latvijas.
Lasi arī: Latvijas narkodīleru "kabatās" jauni un nāvējoši maisījumi. Kas ir bīstamie nitazēni?
Nitazēni Igaunijas melnajā tirgū ienāca pirms aptuveni sešiem gadiem. Taču atšķirībā no pirmssākumiem, šobrīd dominē jauns ķīmiskais sastāvs, kas ir ievērojami spēcīgāks. Paralēli tam parādās arī citi spēcīgi opioīdi.
Nacionālā veselības dienesta pētniece, narkotiku jomas vadītāja Katri Abel-Ollo saka: "Ne vienmēr var teikt, ka viss jaunais ir sliktāks. Bet šoreiz tā ir, tas tiešām ir sliktāks. Narkotiku lietotāji jau tā ir ļoti ievainojama grupa."
Jauno vielu īpatnība ir tā, ka to iedarbība ir īsāka. Tāpēc tajās tiek jaukti iekšā nomierinoši līdzekļi, kas paredzēti veterinārijā. Tas savukārt sarežģī mediķu darbu, jo ierastais pretnarkotiku līdzeklis naloksons nepalīdz.
"Mums tas rada lielu kļūdas risku. Neviens jau precīzi nezina, kā šīs jaunās vielas lietotas, kādas devās, un kas precīzi tām pievienots. Ar antidotu mēs gaidām, lai cilvēkam atjaunotos elpošana – tad ir lielāka iespēja glabt dzīvību. Bet, ja vielu, ko viņš patiesībā lietojis, nav iespējams bloķēt vai deaktivizēt, izdzīvošanas iespējas būtiski samazinās," uzsver Ziemeļigaunijas reģionālās slimnīcas uzņemšanas nodaļas ārsts Aleksejs Dolgovs.
Statistika nav iepriecinoša. Laikā no 2018. līdz 2021. gadam Igaunijā no narkotiku pārdozēšanas nomira vidēji 30 līdz 40 cilvēki gadā. 2022. gadā letālu pārdozēšanas gadījumu skaits palielinājās līdz astoņdesmit. Pēdējā laikā atkal kāpums. 2023. gadā no pārdozēšanas nomira 113 cilvēki, bet pērn simts.
Taču nekur nav palikušas arī cita veida narkotikas. Visizplatītākā viela ir marihuāna jeb kaņepes, otrajā vietā – amfetamīns, bet trešajā – kokaīns.
Pētnieki norāda uz sakarību – kamēr alkohola cenas katru gadu pieaug, narkotiku cenas būtiski nemainās.
Situācijai Igaunijā ir daļēja saistīta arī ar mūsu valsti. "Mēs varam katru dienu darīt visu iespējamo, lai ierobežotu šo vielu pieejamību Igaunijas iedzīvotājiem. Bet jautājums, – no kurienes tās nonāk pie mums? Ja paskatāmies kartē, tas nav nekas sarežģīts. Situācijā, kad robeža ar Krieviju ir stingri kontrolēta, visdrīzāk tās nāk caur Latviju. Lielākā daļa vielu pie mums tiek ievestas. Protams, kaut ko arī ražo uz vietas vai audzē, bet tas ir mazāka apjoma," skaidro Ziemeļu prefektūras narkotiku un organizētās noziedzības nodaļas vadītājs Arturs Kamnerovs.
Nitazēnu izcelsmes valstis galvenokārt ir Ķīna un Indija. Savukārt Igaunijā 99% tie ievesti tieši no Latvijas. Tā izteicies prokurors Raigo Aass.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
