Igaunija pie robežas ar Krieviju plāno izbūvēt ap 150 bunkuru

Kā vēsta ERR, lielākā daļa būvju atradīsies Austrumviru apriņķī, kas robežojas ar Krieviju.

Pēc Herema teiktā, aptuveni 100 bunkuri tiks izbūvēti uz valsts zemes, savukārt vēl apmēram 50 atradīsies uz pašvaldību vai privātīpašumos esošām teritorijām.

Ministrs gan pagaidām nesniedza detalizētāku informāciju par to, kā tieši bunkuri tiks izmantoti militārās aizsardzības sistēmā.

Baltijas valstis turpina stiprināt aizsardzību

Medijas atgādina, ka lēmums pieņemts laikā, kad NATO un reģiona valstis arvien biežāk brīdina par Krievijas radītajiem drošības riskiem. Pēdējos gados Baltijas valstis ievērojami palielinājušas aizsardzības tēriņus, attīstījušas pretgaisa aizsardzību un vairāk uzmanības pievērsušas civilajai gatavībai krīzes situācijām.

NATO vairākkārt brīdinājusi par Krievijas bezpilota lidaparātu ielidojumiem sabiedroto gaisa telpā, sabotāžas mēģinājumiem un citiem hibrīddraudiem.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā alianse būtiski pastiprinājusi savu austrumu flangu, izvietojot papildu karaspēku un pilnveidojot ātrās reaģēšanas plānus.

Karavīrus pārceļ tuvāk Krievijas robežai

Bunkuru projekts nav vienīgais nesenais Igaunijas solis aizsardzības stiprināšanā. Jau šomēnes Igaunijas armija paziņoja, ka valsts 1. brigāde pastāvīgi tiks izvietota modernizētā bāzē mazāk nekā 50 kilometru attālumā no Krievijas robežas.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieciešamības gadījumā spēki spētu ātrāk reaģēt uz iespējamu militāru apdraudējumu.

Arī pārējās Baltijas valstis turpina palielināt ieguldījumus drošībā. Latvijā nesen sākās līdz šim vērienīgākās NATO brigādes izvietošanas mācības, savukārt Lietuvā izskanējuši aicinājumi izvietot papildu karaspēku pie Karaļauču apgabala robežas.

Tāpat Latvija pēdējos gados izbūvējusi aptuveni 280 kilometru garu žogu uz robežas ar Krieviju, bet Somija septembrī pabeidza aptuveni 200 kilometru garo robežžogu pie Krievijas robežas.