Igaunija plāno atteikties no sīkajām monētām; aicina pārskatīt krājkašu saturu
Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā šobrīd norit akcija, kuras gaitā iedzīvotāji aicināti nodod savos krājumos esošās monētas, lai Centrālajai bankai nebūtu jākaļ jaunas. Tā joprojām uztur ideju par atteikšanos no pašām mazākajām, proti, vienu un divu centu monētām. Lai cik dīvaini tas neskanētu, sīknaudu ir pārāk dārgi uzturēt.
Procentuāli viena un divu centa monētas Igaunijā skaitliski ir visvairāk – 60% kopējā apjoma. Taču, tā kā tās ir nosacīti bezvērtīgas, iedzīvotāji tās mēdz pazaudēt vai arī konsekventi ņemt ārā no maka.
Katrā gadījumā Igaunijas bankai tās laiku pa laikam nākas kalt no jauna.
Katru gadu tiek izdoti 6,7 miljoni viena eiro centa monētu un seši miljoni divu eiro centu monētu.
Kopš Igaunija pievienojās eirozonai, monētu kopējais svars sasniedzis 612 tonnas. Salīdzinājumam – tas ir līdzvērtīgi 50 kruīza kuģa enkuriem.
Katrā gadījumā Igaunijas Banka secinājusi, ka sīknaudas uzturēšana nav ekonomiski izdevīga.
Taču, lai no monētām atteiktos, jākoriģē cenu politika.
"Tuvākajā nākotnē mēs plānojam ieviest noapaļošanas noteikumus mazumtirdzniecībā. Tā, lai bez viena un divu centu monētām var iztikt."
Šobrīd tiek prognozēts, ka process ilgs vismaz pusotru gadu. Taču, lai Igaunijas Bankai atkal nevajadzētu kaltuvē pasūtīt kārtējo kravu ar monētām, uzsākta akcija kuras ietvaros iedzīvotāji aicināti pārskatīt savas krātuves un monētas nodot. Viens otrs pat atnesis veseliem maisiem.
"Kāpēc tās sīkās monētas vispār kalt? Noteikti, ka no tām jāatsakās, makā tikai vietu aizņem," uzskata vietējais iedzīvotājs Tonu.
Šobrīd monētas maina bez papildu maksas. Simboliskais mērķis mēneša laikā atgūt miljonu vienību.
"Sapnis ir to miljonus atgūt pat ātrāk. Raugoties uz aktivitāti, tas ir iespējams."
Pēc tam tikšot piemērota apkalpošanas maksas 5% apmērā. Precīzs datums, kad Igaunija pilnībā atteiksies no mazā nomināla monētām, nosaukts netiek, taču priekšdarbi esot uzsākti.
Arī Latvijā spriež, ko darīt ar viena un divu centu monētām, un esam pat soli priekšā Igaunijai. Latvijas Bankas sagatavojusi likumprojektu, ar kura palīdzību varētu slāpēt sīknaudas apriti. Idejas būtība ir atteikšanās no mazajām monētām, noapaļojot pirkuma summu līdz pieciem vai 10 centu. Piemēram, ja produktu summa ir eiro un divi centi, būtu jāmaksā apaļš eiro, bet, ja eiro un trīs centi, tad eiro un pieci centi. Šeit svarīgi uzsvērt, kas tas attiektos tikai uz pirkuma gala summu, nevis pašām preču cenām. Šis risinājums ļaušot izvairīties no inflācijas, un attiekšoties tikai uz norēķiniem skaidrā naudā.
Pagaidām vēl tiekot slīpētas dažādas tehniskas detaļas, un vēl nav zināms, kad likumprojekts varētu nokļūt Saeimā. Vairums mūsu uzrunāto rīdzinieku atzina, ka būtu par šādu soli.
Latvijas Banka arī pētījusi sabiedrības viedokli. Ar jaunāko aptauju nākšot klajā nākamnedēļ, un tajā vairāk cilvēku esot par atteikšanos no mazajām monētām nekā pret.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
