Šis skaitlis, iespējams, vēl augs, jo daudzi arvien skaitās pazuduši bez vēsts. Vienlaikus valstī arī sākušās sarunas par to, vai varasiestādes bija uzdevumu augstumos, lai mazinātu stihijas postījumus.
Indonēzijas piekrastē šobrīd paveras baisa aina – izpostītas mājas, nolauzti koki, metāllūžņos pārvērtušies kuģi un automašīnas. Cunami viļņa upuru skaits aizvien turpina pieaugt un nu jau pārsniedz četrus simtus. Internetu tikmēr parādās aizvien jauni video no brīža, kad gigantiskais vilnis iedzīvotājus pārsteidza nesagatavotus.
Tikmēr atbildīgajām iestādēm nu nākas skaidroties, kā tas iespējams, ka 21. gadsimtā Indonēzijā nav ieviesta cunami brīdināšanas sistēma.
Indonēzijas Katastrofu aģentūras pārstāvis Sutopo Nugroho norāda: "Mums nav cunami Agrīnās brīdināšanas sistēmas, kas fiksē zemūdens zemes nogruvumus un vulkānu izvirdumus. Lai gan kopš 2012. gada jūrā ir izvietotas 22 cunami atklāšanas bojas, sistēma nedarbojas, jo daudzas ir bojātas vai pazudušas vandālisma dēļ."
Eksperti uzskata, ka pēkšņo vilni varēja izraisīt Anak Krakatau vulkāna izvirduma radīti zemūdens noslīdeņi apvienojumā ar spēcīgu paisumu, ko izraisīja pilnmēness.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Es dzirdēju Krakatau vulkāna izvirdumu un sajutu zemes šūpošanos, bet gāju gulēt, jo tas bija aktīvs jau vairākas dienas. Bet tad pamodos no kaimiņu kliedziena, – cunami! Es uzmodināju savu māti un bērnus, un mēs bēgām," stāsta Telukas ciema iedzīvotāja Sunena.
Uz stihijas skartajiem rajoniem nosūtīti tūkstošiem policistu un karavīru, kas turpina meklēt upurus un palīdz izdzīvojušajiem. Ziņu, ka nelaimē būtu cietuši Latvijas valstspiederīgie, Ārlietu ministrijai nav.
