Itālijā zem Dolomītiem raktuvēs top unikāls datu centrs 

Digitālo datu eksperts un Itālijas interneta pakalpojumu sniedzēju asociācijas prezidents Džuljano Klaudio Peritore atzīst, ka šī iecere viņu patiesi fascinē: "Mēs bijām dzirdējuši, ka ārzemēs datu centrus izvieto neparastās vietās, taču nekad ne raktuvēs. Parasti domājam, ka raktuves ir mitras un datu centram pilnīgi nepiemērotas. Tomēr šajā gadījumā Dolomītu klints ir pilnīgi sausa un stabili nostiprināta kalnā."

Projekta kopējās izmaksas sasniegs 50,2 miljonus eiro, no kuriem 18,4 miljoni nāk no Eiropas Savienības fonda "Next Generation EU", pateicoties Trentas Universitātes iesaistei. Pārējo finansējumu nodrošina privātais sektors – IT un būvniecības uzņēmumi.

Viens no iesaistītajiem partneriem ir Dedagroup tehnoloģiju direktors Roberto Loro, kurš uzsver projekta nozīmīgumu: "Jau gadiem ilgi bija doma izmantot šīs unikālās telpas datu glabāšanai. Nolēmām rīkoties, jo šeit apvienojas fiziskā drošība ar minimālu ietekmi uz vidi un enerģijas patēriņu."

Datu centrs atradīsies 100 metru dziļumā zem zemes, nodrošinot augstu drošības līmeni gan pret zemestrīcēm un sprādzieniem, gan kiberuzbrukumiem. Dolomīta slānis ir pilnīgi necaurlaidīgs elektromagnētiskajiem viļņiem, kas pasargās datu pārraidi un serveru darbību.

Raktuvi pārvalda uzņēmums Tassullo, kas iegūst dolomītu, ko izmanto būvniecībā, ķīmijā, stikla un keramikas ražošanā. Uzņēmums atklāja, ka raktuves vide ir sausa un ar pastāvīgu temperatūru +12°C, kas ļauj to izmantot arī citām vajadzībām. Pirms datu centra izbūves šajā pazemes telpā tika uzglabāti āboli, vīns un siers "Trentingrana", jo apstākļi bija ideāli produktu saglabāšanai.

Loro norāda, ka projekts radīs sinerģiju starp dažādām nozarēm: "Mēs esam priecīgi, ka datu centrs pastāvēs līdzās citām iniciatīvām – ābolu, vīna un siera uzglabāšanai. Tie, kam nepieciešams siltums, varēs izmantot to, ko saražo serveri, savukārt atdzesēšanas sistēmas palīdzēs citiem procesiem."

Trentas Universitātes profesors Paolo Džordžīni piebilst, ka šis projekts būs milzīgs ieguldījums mākslīgā intelekta attīstībā: "Strādājot ar mākslīgo intelektu, datu centrs ir būtisks resurss. Zināt, ka universitāte piedalās šāda unikāla centra izveidē un daļa no tā būs mūsu rīcībā, ir aizraujoši."

Pašlaik raktuvē strādā aptuveni 60 darbinieku, kas ierīko 50 kilometrus elektrības un optisko kabeļu, kā arī ventilācijas un barošanas sistēmas. Tā kā temperatūra pazemē dabiski saglabājas +12°C, dzesēšanai nepieciešamā enerģija ir minimāla, padarot projektu videi draudzīgu.

Aptuveni 80% datu centra atradīsies zem zemes, bet 20% – virszemē, kur tiks izvietotas biroju, drošības un uzņemšanas telpas. Serveru skapji jau ir uzstādīti, un paredzēts, ka centrs sāks darbu decembrī.

Trentino DataMine pārstāvis Deniss Bons uzsver, ka šis būs viens no retajiem civilajiem datu centriem pasaulē, kas atrodas raktuvē: "Lielākā daļa pazemes datu centru ir militāri. Civilie parasti ir Skandināvijā vai ASV, taču neviens no tiem nav tik sauss un ģeoloģiski stabils kā šis Trentino ielejā."