Izcilā Hokinga pelnus apglabās līdzās zinātnes dižgaram Īzakam Ņūtonam

Pagaidām vēl nav nosaukts datums, kad svinīgā ceremonija varētu notikt, taču abatijas vadītājs norāda, ka tas būtu tikai pašsaprotami, ka Hokings atdusētos turpat blakus citiem dižgariem.

Apglabāšana Vestminsteras abatijā ir viens no lielākajiem goda un cieņas izrādīšanas veidiem pēc pazīstama cilvēka nāves, kādu izrāda Lielbritānijā. Vēl blakus Īzaka Ņūtona atdusas vietai atrodas arī evolūcijas teorijas tēva Čārlza Darvina kaps.

Hokings no dzīves aizgājis miegā savās mājās Kembridžā. Drīz pēc paziņojuma par zinātnieka nāvi cilvēki viens pēc otrs steidz atdot godu Hokingam, kura nozīmi nozarē nereti salīdzina ar Īzaku Ņūtonu un Albertu Einšteinu un kurš daudzu cilvēku atmiņās paliks ar spilgtiem citātiem.

Hokings piedzima 1942. gadā Oksfordā. 17 gadus vēlāk viņš iestājās Oksfordas Universitātē, pēc tam karjeru turpinot Kembridžā.

Sākotnēji atzinību zinātnē Hokings izpelnījās, pētot melnos caurumus. Viņš nepiekrita, ka melnie caurumi ir tik blīvi, kas spēcīgās gravitācijas dēļ nekas no tiem nespēj izkļūt.

Zinātnieks teoretizēja, ka melnie caurumi izstaro nedaudz gaismas un citu radiāciju, kas tagad pazīstama kā "Hokinga radiācija".

Savukārt galvenais, kam viņš veltīja savu ilgo karjeru, bija vienotās teorijas meklējumi.