Izraēlas un Gazas karam divi mēneši. Kas notiek šobrīd, un kas sekos drīzumā?

7. oktobrī "Hamās" šķērsoja Gazas joslu Izraēlas dienvidos, izlaužoties cauri pa perimetru apsargātajam žogam, sasniedzot to pa jūru un izmantojot paraplānus. Teroristu grupējums uzbrukuma pirmajā dienā nonāvēja aptuveni 1200 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija civiliedzīvotāji. Slaktiņi notika vairākos reidos uz militārajiem posteņiem, kibuciem un mūzikas festivālā. Tāpat tika sagrābti aptuveni 240 ķīlnieki.

Saņemtas arī ziņas par izvarošanu, seksuālu vardarbību un sieviešu sakropļošanu "Hamās" uzbrukumu laikā. Upuru vidū ir arī bērni, pusaudži un pensionāri.

Izraēla iebrukumam atbildēja ar gaisa triecieniem Gazai un uzsāka sauszemes ofensīvu. Saskaņā ar "Hamās" pārvaldītās valdības datiem Gazā nogalināti vairāk nekā 16 200 cilvēku.

Karš varētu ilgt vēl divus mēnešus

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanhaju sacījis, ka tai ir "skaidrs mērķis [Gazā] iznīcināt "Hamās" militārās un pārvaldes spējas", kā arī atbrīvot ķīlniekus. Viņš arī paziņoja, ka Izraēlai būs "vispārēja atbildība" par Gazas joslu uz "nenoteiktu laiku" pēc konflikta. Vienlaikus Izraēla neplāno teritoriju okupēt atkārtoti.

Lai izpildītu sauszemes operāciju Gazā, Izraēla armijā iesaukusi 300 tūkstošus rezervistu.

Izraēlas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka savās operācijās uzbrukusi tūkstošiem "Hamās" piederošo mērķu, tostarp simtiem tuneļu šahtu, kas uzbūvētas zem Gazas. Tiek lēsts, ka "Hamās" pazemes tuneļu tīkls stiepjas 500 kilometru garumā.

Drošības avoti lēš, ka "Hamās" spēki pirms 7. oktobra uzbrukuma bija ap 30 tūkstošiem kaujinieku, no kuriem izdevies nogalināt ap sešiem tūkstošiem, tostarp nonāvēti ap 40% "Hamās" brigādes un bataljonu līmeņa komendieri. Tajā pašā laikā Gazā gājuši bojā 75 Izraēlas karavīri

Izraēlas aizsardzības ministrs Joavs Galants paudis – sagaidāms, ka "Hamās" un Izraēlas karš tādā pašā intensitātē ilgs vēl divus mēnešus, bet pēc tam sekos vairākus mēnešus ilgas "uzkopšanas" operācijas, kuru laikā valsts militārpersonas "iztīrītu" teroristu pretestības grupējumus, vēsta "absnews".

Viņš arī sacīja, ka "Hamās" šajā karā "ir tikai divas iespējas" – "nomirt tuneļos vai virszemē vai padoties bez [savstarpējiem] nosacījumiem".

Tajā pašā laikā Galants akcentēja, ka "Izraēla necīnās ar Palestīnas cilvēkiem", bet gan ar "Hamās" teroristu organizāciju.

Atbrīvoti 105 ķīlnieki

"Hamās" sagrābtos ķīlniekus it kā paslēpusi "drošās vietās un tuneļos" Gazā. Izraēla ziņojusi, ka vairāk nekā 30 no ķīlniekiem bija bērni, bet vismaz desmit cilvēki – vecāki par 60 gadiem. Aptuveni pusei ķīlnieku bija ārvalstu pase no 25 dažādām valstīm.

Ar Kataras starpniecību starp Izraēlu un "Hamās" tika noslēgts īslaicīgs pamiers, kas sākās 24. novembrī un ilga septiņas dienas. Tā laikā 105 ķīlnieki tika atbrīvoti apmaiņā pret 240 Izraēlas cietumos turētajiem palestīniešiem.

Ķīlnieku vidū bija 78 Izraēlas sievietes un bērni, 23 Taizemes ķīlnieki un viens filipīnietis, trīs cilvēki ar Krievijas un Izraēlas pilsonību. Savukārt vēl pirms pamiera noslēgšanas "Hamās" atbrīvoja četrus izraēliešu ķīlniekus, bet Izraēla atbrīvoja vienu cilvēku.

Izraēla paziņojusi, ka 138 cilvēki joprojām atrodas ķīlnieku statusā un "pašlaik nav iespējas visus nogādāt mājās". Tikmēr "Hamās" paudusi, ka arī citi bruņoti grupējumi Gazā sagrābuši ķīlniekus, tostarp palestīniešu islāma džihāds, kas varētu sarežģīt jebkādu turpmāku cilvēku atbrīvošanu.

Izraēlas aizsardzības ministrs Galants "abcnews" izteicies, ka Izraēla neatgriezīsies pie sarunām, kamēr "Hamās" neizpildīs sākotnējos abu pušu līguma nosacījumus. Proti, grupējam no ķīlnieku vidus jāatbrīvo vēl 15 sievietes un divi bērni. Arī pats teroristu grupējums izteicies, ka nav gatavs atsākt sarunas par ķīlnieku atbrīvošanu un to negrasās darīt līdz pat kara beigām.

Humānā palīdzībā būtiski apgrūtināta

ANO palestīniešu bēgļu aģentūra "Unrwa" norādījusi, ka 1,9 miljoni jeb aptuveni 85% Gazas joslas iedzīvotāju savas mājas ir pametuši un 1,1 miljoniem no tiem patvērušies nometnēs. Aģentūra paudusi, ka vismaz 600 tūkstošiem cilvēku, kas bija spiesti evakuēties, nav kur doties, jo patversmes savu kapacitāti ir izsmēlušas. Savukārt ANO bērnu labdarības organizācija "Unicef" brīdinājusi – dažas no joslā vēl "drošajām" zonām realitātē ir "sīki, neauglīgi zemes pleķīši" bez ūdens, kanalizācijas vai pajumtes.

Situāciju neuzlabo arī tas, ka kopš 7. oktobra Izraēla slēgusi robežas šķērsošanas punktus ar Gazu, neļaujot tajā iebraukt pārtikas, ūdens, degvielas un medikamentu kravām. Vienīgais veids, kā šķērsot Gazas robežu, ir Ēģiptes Rafas robežpunktā, kuru laikposmā no 21. oktobra līdz 21. novembrim pārbrauca 1400 kravas mašīnas ar humānās palīdzības precēm. Salīdzinājumam – pirms kara šo robežpunktu šķērsoja vidēji 10 tūkstoši kravu mēnesī.

ANO Pasaules pārtikas programma paziņojusi, ka septiņu dienu pamiera laikā izdevās palīdzēt aptuvenu 250 tūkstošiem cilvēku, taču kauju atsākšana padarījusi palīdzības sniegšanu "gandrīz neiespējamu".