Ziņas par to, ka Izraēlas un "Hamās" starpā ir panākta pamiera vienošanās, trešdien pasauli pāršalca kā malks svaiga gaisa. Jo īpaši Gazas joslā, kas pēdējos 15 mēnešus dzīvo nemitīgu Izraēlas armijas uzbrukumu ēnā. Tie šo teritoriju ir pārvērtuši teju pilnīgās drupās un, pēc joslas Veselības ministrijas datiem, ir laupījuši vismaz 46 000 cilvēku dzīvību.
"Mēs esam gaidījuši šo laimi pusotru gadu. Neviens nespēj pa īstam pat aprakstīt to sajūtu, ko mēs piedzīvojam tagad," saka kāds Gazas joslas iedzīvotājs.
Daudz piezemētāk ziņas uztvertas Telavivā, kur gandrīz 100 ģimeņu aizvien gaida atgriežamies mājās 2023. gada 7. oktobrī sagrābtos ķīlniekus. Aplēses gan liecina, ka liela daļa "Hamās" gūstekņu varētu būt jau miruši.
"Kamēr viņi mani nav piezvanījuši, neieslīgstu šajā visā [prieka] virpulī. Es gaidu, kad tiks panākta vienošanās un ķīlnieki tiks atbrīvoti, lai mēs varētu viņiem palīdzēt atgūties," saka ķīlnieka māte Simona.
Pamiera vienošanās sastāv no trīs posmiem. Pirmajam būtu jāsākas jau šo svētdien un jāilgst turpmākās 42 dienas jeb sešas nedēļas. Tas, vai tam patiešām būs lemts sākties, būs atkarīgs no Izraēlas, kuras valdība ceturtdien atcēla plānoto pamiera ratifikāciju. Neraugoties uz to, "Hamās" paziņojis, ka plānojot pamieru ievērot.
"Premjerministra birojs ir skaidri norādījis, ka "Hamās" ir atkāpies no ķīlnieku atbrīvošanas vienošanās un pēdējā brīdī radījis krīzi, lai izspiestu piekāpšanos. Tādēļ Izraēlas Ministru kabinets nevar sanākt, lai vienotos par tā apstiprināšanu," norāda Izraēlas valdības pārstāvis Dāvids Mencers.
Tomēr, ja viss notiek, kā paredzēts, tad pirmā posma laikā ir paredzēta 33 ķīlnieku atbrīvošana, kas, visticamāk, notiks pa diviem līdz trijiem cilvēkiem nedēļā un pretī vairāku palestīniešu ieslodzīto brīvlaišana.
Šajā posmā iekļauta arī humānās palīdzības piegāžu palielināšana Gazai un Izraēlas spēku izvešana no tās apdzīvotajām teritorijām, lai gan Izraēlas armija turpinās saglabāt kontroli pie Gazas un Ēģiptes robežas, kā arī buferzonā Gazas iekšienē.
Šī vienošanās tika panākta pēc ļoti ilgām diplomātiskām sarunām, kur galveno starpnieku loma tika uzticēta ASV, Ēģiptei un Katarai.
"Tas ir tieši tāds pats plāns, kādu es piedāvāju jau maijā. Mēs panācām, ka pasaule to atbalstīja. Otrkārt, tieši ASV atbalsts Izraēlai ir tas, kas tai palīdzēja ievērojami vājināt "Hamās" un tās atbalstītājus un radīt apstākļus šim darījumam. Treškārt, es zināju, ka šī vienošanās būs jāīsteno nākamajai prezidenta administrācijai. Tāpēc es teicu savai komandai, lai tā cieši koordinē savu darbību ar nākamo komandu, lai pārliecinātos, ka mēs visi runājam vienā balsī, jo tieši to dara Amerikas prezidenti," saka ASV prezidents Džo Baidens.
"Par otrā un trešā posma detaļām tiks panākta vienošanās pēc pirmā posma pabeigšanas. Katara apliecina, ka abām pusēm ir pilnībā jāapņemas īstenot visi trīs posmi, lai izvairītos no civiliedzīvotāju asinsizliešanas un novērstu šī konflikta seku izplešanos reģionā un panāktu taisnīga un ilgtspējīgu miera," pauž Kataras premjerministrs šeihs Mohammeds bin Abdulrahmans al Thani.
Liela loma turpmākā pamiera īstenošanā, ja izdosies īstenot tā pirmo posmu, būs starptautiskajiem starpniekiem, jo īpaši nākošajai ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijai.
Karš Izraēlas un "Hamās" starpā Gazas joslā sākās pēc tam, kad 2023. gada 7. oktobrī teroristiskais grupējums īstenoja vērienīgu uzbrukumu Izraēlas teritorijā, kam sekoja Telavivas atbilde.
Kamēr tiek gaidīta pamiera sākšanās, tikmēr sprādzieni un uzbrukumi Gazā nav rimuši.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
