"Ja Putins aprīs Ukrainu, viņa apetīte tikai pieaugs." ASV ministrs uzsver, ka Rietumiem jāturpina atbalstīt karā ierautā valsts

Ukrainas frontē situācija kritiski smaga. Krievijas armija lēnām, bet turpina virzīties uz priekšu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabalā. Joprojām smagākās kaujas notiek par izšķiroši nozīmīgo Pokrovskas pilsētu. Ukraiņiem iespējas aizsargāt savu zemi ierobežo gan cilvēku trūkums, gan arī militārais nodrošinājums, kas no Rietumu partneriem pienāk nepiedodami lēni un arī pārāk mazos apjomos.

Lai runātu par atbalstu kara plosītajai valstij, ceturtdien Ukrainas sabiedrotie tikās ASV gaisa spēku bāzē Ramšteinas pilsētā uz 25. sanāksmi. Šī ir pēdējā Ramšteinas sanāksme pašreizējam ASV aizsardzības sekretāram Loidam Ostinam, kurš izziņoja jaunu 500 miljonu dolāru vērtu palīdzības pakotni.

Tā ietver raķetes Ukrainas gaisa telpas aizsardzībai, lidmašīnu "F-16″ bruņojumu, dažāda veida munīciju un citu aprīkojumu. Nu jau aizejošais ASV aizsardzības ministrs uzsvēra, ka Ukrainas izdzīvošana ir apdraudēta un Rietumu pasaulei ir jādara viss, lai stiprinātu Ukrainas spējas cīnīties pret krievu armiju.

"Ja Putins aprīs Ukrainu, viņa apetīte tikai pieaugs. Ja autokrāti secinās, ka demokrātijas zaudē nervu, aizmirst savas intereses un principus, mēs redzēsim vairāk zemju sagrābšanas. Ja tirāni uzzinās, ka agresija atmaksājas, mēs tikai aicināsim uz vēl lielāku agresiju, haosu un karu. Bet mēs joprojām esam apņēmības pilni to nepieļaut," pauž Ostins.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Remšetinā pauda, ka Eiropai un pasaulei pēc 11 dienām atvērsies jauna lappuse, ar to domājot jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurāciju.

Zelenskis uzsvēra, ka savstarpējā sadarbība un vienotība būs svarīgāka kā jebkad: "Mēs esam nogājuši tik garu ceļu, ka būtu vienkārši neprāts padoties un neturpināt veidot mūsu izveidotās koalīcijas, jo īpaši tāpēc, ka tās jau tagad palīdz mums augt un stiprināt to, kas pēc būtības ir mūsu kolektīvās aizsardzības spēks. Neatkarīgi no tā, kas notiek pasaulē, ikviens vēlas būt pārliecināts, ka viņa valsts netiks izdzēsta no pasaules kartes."

20. janvārī gaidāmā Trampa inaugurācija sev līdzi nes bažas par turpmāko ASV atbalstu Ukrainai. Tramps, kurš iepriekš bija deklarējis, ka izbeigs karu 24 stundas pēc stāšanās amatā, pirms neilga laika jau pauda piesardzīgāku prognozi – viņš cerot, ka karu izdosies pabeigt sešu mēnešu laikā.

Trampa īpašais Ukrainas miera sūtnis Kīts Kellogs noliedzis bažas, ka Tramps mēģinās piespiest Ukrainu mieram uz Putina nosacījumiem – viņa mērķis esot glābt Ukrainu un tās suverenitāti. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute tikmēr uzsvēris, ka demokrātiskajai pasaulei ir jādara viss, lai Ukraina potenciālajās miera sarunās pie galda būtu gatava sēsties no spēka pozīcijām.

"Mums ir jādara viss iespējamais, lai pārliecinātos, ka Ukrainai ir tas, kas tai nepieciešams apmācībā, ekipējuma ziņā, lai Ukraina spētu uzvarēt šajā cīņā, kas sākās 2022. gada februārī ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Mums ir jāpalīdz Ukrainai būt vislabākajā iespējamajā pozīcijā," uzsver Rute.

Militārie analītiķi gan akcentē, ka šobrīd nekas neliecina, ka Krievija būtu gatava sēsties pie miera sarunām, īpaši laikā, kad okupantu armija saglabā iniciatīvu kaujaslaukā.