"Jāturpina virzīties uz priekšu." Gruzīns TV3 Ziņām par aizvien notiekošajiem protestiem
Jau vairāk nekā septiņdesmit dienu Tbilisi Rustaveli avēnijā un citviet Gruzijā katru vakaru kopā sanāk tūkstošiem demonstrantu, kuri iebilst pret arvien autoritārāku un Kremlim tuvāku valsts pārvaldi. Spītējot masu pretestībai, prokremliskie spēki turpina savu uzvaras gājienu šajā valstī, taču protestētāji nav gatavi tam pakļauties.
Spītējot protestiem, Rietumu nosodījumam un sankcijām, valdošā prokremliskā partija "Gruzijas sapnis" turpina turēties pie varas. Tā ir anulējusi 49 opozīcijas deputātu mandātus pēc tam, kad viņi atteicās ieņemt savas deputātu vietas parlamentā, apstrīdot oktobrī notikušo vēlēšanu likumību.
"Parlamentārais vairākums pieņēma lēmumu, ka, pirmkārt, opozīcija nevar pastāvīgi izrādīt necieņu pret saviem vēlētājiem, atsakoties piedalīties parlamenta darbā, un, otrkārt, šo situāciju nevar izmantot kā pastāvīgu politiskās šantāžas instrumentu."
Līdz ar to tagad atlikušie 89 parlamenta deputāti likumdevēja namā būs ne vien faktiski, bet arī praktiski zem viena, tas ir, "Gruzijas sapņa" karoga.
Protesti šajā valstī ilgst jau vairāk nekā 70 dienu. To laikā valdība ir bargi vērsusies pret demonstrantiem gan ar fizisku vardarbību, gan palielinot sodus, gan ar arestiem un izmantojot tiesu varu kā instrumentu, lai ātri apklusinātu jebkādu opozīciju.
Neraugoties uz ikdienas nogurumu – gan fizisku, gan emocionālu -, protestētāji norāda, ka atkāpšanās nav risinājums. To TV3 Ziņām apliecina arī viens no gruzīniem, ar kuru sazināmies.
"Pirms sarunas ar tevi es patiesībā apsvēru jautājumu, vai arī šodien doties protestēt. Vai man ar viņu runāt vai ne? Jo tagad, piemēram, ja kāds ir aktīvs sociālajos medijos vai dodas uz protestiem, vai dara ko tamlīdzīgu, [valdība] vēršas pret viņiem. (..) Taču, pat ja es sēžu mājās, tā joprojām ir tāda pati varbūtība, ka ar mani kaut kas var notikt. Varbūt, ja es sēdēšu mierīgi, tad ar mani nekas nenotiks. Bet tad tas nozīmēs, ka mēs visi ar notiekošo samierināsimies. Tāpat kā es, arī mani draugi, mēs vienkārši neredzam citu iespēju, kā vienkārši būt protestos un turpināt to darīt."
Akaki sarunā arī norāda, ka pieaugošā valdības reakcija atspoguļo pašas nestabilitāti. Ar katru jaunu ierobežojumu protestētāji kļūst arvien apņēmīgāki, jo ir pārliecināti, ka viņu cīņai par demokrātiju savā valstī ir jāturpinās.
Lai arī šajos protestos izteiktu līderu nav, par vienu nu skaļākajām balsīm pēdējo nedēļu laikā ir kļuvusi ieslodzītā gruzīnu žurnāliste Mzija Amaglobeli, kura ir jau trešajā badastreika nedēļā. Viņa tika arestēta protestu laikā Batumi.
"Kad viņu aizveda uz policijas nodaļu, Batumi policijas priekšnieks mēģināja viņu aizskart. Viņš mēģināja iekļūt telpā, kur tika turēta Mzija, lai fiziski pret viņu vērstos. Viņa kolēģi mēģināja viņu apturēt, bet, kad viņam izdevās iekļūt iekšā, viņš spļāva Mzijai sejā un liedza viņai piekļuvi dzeramajam ūdenim vai tualetes izmantošanai."
Amaglobeli nav vienīgā aktīviste, kas nonākusi aiz restēm un sākusi badastreiku. Tādu kļūst aizvien vairāk. Par cilvēktiesību pārkāpumiem un represiju pastiprināšanos Gruzijā brīdina arī starptautiskās cilvēktiesību grupas. Bet, neraugoties uz to, gruzīnu cīņa par nākotni nebūt nav beigusies un netuvojas beigām.
"Mums vienkārši jāturpina virzīties uz priekšu. Tas ir kā palikt dubļos un teikt: "Labi, es esmu šeit." Ja esi iesprūdis dubļos, tu vienkārši turpini iet un tu, visticamāk, kaut kur nokļūsi."
Protesti Gruzijā sākās uzreiz pēc parlamenta vēlēšanām pērn novembrī. Tajās, spītējot fiksētajiem pārkāpumiem, par savu uzvaru paziņoja prokremliskā partija "Gruzijas sapnis". Taču situācija vēl vairāk saasinājās brīdī, kad valdība apturēja sarunas ar Briseli par Gruzijas dalību Eiropas Savienībā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
