Juridiskais hibrīdkarš – brīdina par Krievijas plāniem tiesā vērsties pret Latviju

SAB norāda, ka jau kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Krievija apzināti pielāgo un attīsta jaunus hibrīdinstrumentus savai konfrontācijai ar Rietumiem. Viens no tiem ir tā dēvētā "juridiskā karadarbība".

Saskaņā ar SAB rīcībā esošo informāciju, Krievijas Ārlietu ministrija iekšēji atzinusi, ka starp Krieviju un Rietumiem notiek juridiska konfrontācija, un uzsvērusi nepieciešamību aktīvi vērsties pret Rietumvalstīm starptautiskajās organizācijās un tiesās.

Krievijas mērķis – diskreditēt Latviju un radīt spiedienu

Kā norāda SAB, Krievija juridiskos argumentus izmanto, lai starptautiskajā vidē apsūdzētu Rietumus – arī Latviju – starptautisko normu pārkāpumos, vienlaikus pozicionējot sevi kā valsti, kas šīs normas it kā ievēro.

"Propagandas vēstījumos Krievija īpaši uzsver Rietumu šķietamos dubultos standartus, pozicionējot sevi kā konstruktīvu aktoru," secināts SAB pārskatā.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO), kur Krievija, izmantojot veto tiesības Drošības padomē, cenšas panākt sev izdevīgus īstermiņa lēmumus un ilgtermiņā – ģeopolitiskas izmaiņas.

SAB uzsver, ka viena no Krievijas prioritātēm ir agresijas pret Ukrainu leģitimizēšana un citu ANO dalībvalstu vismaz neitrālas nostājas panākšana.

Krievija var iesūdzēt Latviju ANO Starptautiskajā tiesā

No retorikas Krievija pāriet pie praktiskām darbībām. SAB ziņo, ka 2025. gadā Krievija būtiski aktivizējusi juridisko karadarbību pret Baltijas valstīm, un ļoti iespējams, ka Latvija tiks iesūdzēta ANO Starptautiskajā tiesā jau 2026. gadā.

Krievijas Ārlietu ministrija jau publiski paziņojusi par prasību gatavošanu pret Baltijas valstīm, tostarp Latviju. SAB vērtē, ka sagatavošanās process varētu būt noslēguma fāzē.

Apsūdzību pamatā ir ierastās Krievijas tēzes par it kā sistemātiskiem krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem. Krievija plāno apsūdzēt Latviju Starptautiskās konvencijas par visa veida rasu diskriminācijas izskaušanu (ICERD) pārkāpumos, minot nepilsoņu statusu, izglītības reformas un krievu kultūrvēsturiskās identitātes "ierobežošanu".

Informatīvais fons – pamats agresīvākām darbībām

SAB brīdina, ka juridiskā prasība var tikt izmantota ne tikai starptautiskai diskreditācijai, bet arī kā informatīvs pamatojums agresīvāku darbību pastiprināšanai pret Baltijas valstīm.

Krievija aktīvi izmanto prokrievisko aktīvistu un uz Krieviju pārcēlušos personu viedokļus, kā arī Krievijas Ārlietu ministrijas paspārnē esošās "tautiešu organizācijas", kas finansē juridisko palīdzību un veido propagandas naratīvus pret Latviju.

2025. gadā šie juridiskie argumenti īpaši tika izmantoti arī saistībā ar grozījumiem Latvijas Imigrācijas likumā, kas paredz valsts valodas zināšanu pārbaudi.