Sabotāžas, propaganda, droni: Eiropa meklē veidus, kā līdzvērtīgi atbildēt Kremļa provokācijām

Saskaņā ar vairākiem Eiropas amatpersonu un diplomātu avotiem tiek apsvērti scenāriji, kas vēl pirms dažiem gadiem šķistu neiedomājami – sākot ar kopīgām ofensīvajām kiberoperācijām pret Krieviju līdz pat pēkšņām NATO militārajām mācībām pie Krievijas robežām.

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) sarunā ar "Politico" uzsver, ka Krievija nepārtraukti testē NATO robežas: "Krievija pastāvīgi pārbauda robežas — kāda būs reakcija, cik tālu var iet? Nepieciešama proaktīvāka rīcība. Signālu dod nevis runas, bet darbi."

Pēdējo mēnešu laikā Polijas un Rumānijas gaisa telpās vairākkārt fiksēti Krievijas droni, bet Eiropā notikusi virkne sabotāžas incidentu – GPS traucējumi, neidentificētu dronu lidojumi virs militāriem objektiem, ielaušanās infrastruktūrā un pat sprādziens uz Polijas–Ukrainas militārā transporta dzelzceļa līnijas.

Bratislavas domnīca GLOBSEC aprēķinājusi, ka no janvāra līdz jūlijam Eiropā fiksēti vairāk nekā 110 sabotāžas un uzbrukumu mēģinājumi, galvenokārt Polijā un Francijā, kas saistīti ar Maskavu.

Arvien agresīvākais Krievijas tonis tiek noformulēts arī politiskajā līmenī. Krievijas Drošības padomes vietnieks Dmitrijs Medvedevs oktobrī paziņoja: "Eiropiešiem vajadzētu trīcēt bailēs kā ganāmpulkam, kuru ved uz kaušanu. Viņiem vajadzētu aptraipīt sevi ar bailēm, apzinoties savu tuvojošos un mokošo galu."

Amatpersonas aicina rīkoties

Vācijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Florians Hāns norāda, ka Eiropai jāizlemj, cik ilgi tā ir gatava paciest šādu hibrīdkaru: "Mums jādomā, vai nav laiks pašiem kļūt aktīvākiem."

Savukārt Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis uzsver, ka Krievijas darbības kļūst arvien agresīvākas: "Krievija acīmredzot saasina savu hibrīdkaru pret Eiropas Savienības iedzīvotājiem."

Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Kroseto jau prezentējis 125 lappušu plānu, kurā rosina izveidot Eiropas Pret-hibrīdo draudu centru, 1500 karavīru lielu kiberspeciālistu vienību, kā arī mākslīgā intelekta ekspertu grupu militārajām vajadzībām.

Tomēr daļa ekspertu brīdina – demokrātijām ir jāievēro likumi, pretēji Krievijai. GEODE institūta profesors Kevins Limoņjē uzsver: "Jautājums ir filozofisks: vai valstis, kuras pārvalda likuma vara, var izmantot tos pašus instrumentus kā Krievija?"

Vienlaikus citas valstis jau izmanto aktīvākas kiberoperācijas – Dānija, Čehija un Apvienotā Karaliste veic ofensīvus kibergājienus pret draudiem. Arī Latvijas ārlietu ministre norāda, ka Eiropai jābūt gatavai arī šādām metodēm: "Jābūt proaktīvākiem kibertelpā, jāceļ situācijas izpratne un jāsaskaņo izlūkošanas dienestu darbs."

Kas varētu būt nākamie soļi?

Eksperti min potenciālos mērķus, kas varētu tikt traucēti ar kiberoperācijām:

• Krievijas dronu rūpnīcas, piemēram, Alabugas ekonomiskajā zonā;
• Enerģētikas infrastruktūra;
• Ieroču un militāro kravu transporta sistēmas.

Vienlaikus jebkurai rīcībai esot jānodrošina "ticama noliedzamība", norāda viens no Eiropas Savienības diplomātiem.

Tikmēr NATO amatpersonas uzsver, ka alianse neiesaistīsies agresīvos prettriecienos, tomēr var veikt pārsteiguma militārās mācības pie Krievijas robežām un ātri nosaukt vainīgo pēc hibrīdizbrukuma.

"Mēs nedrīkstam ļauties bailēm no eskalācijas," uzsver Zviedrijas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Maikls Klāsons. "Mums jābūt stingriem."